Trohētijas
Trohētijas (Trochetia) ir malvu dzimtas ģints, kas apvieno vairākas Maskarēnu salām endēmas sugas.[1][2]
| Trohētijas Trochetia (DC., 1823) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophita) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Malvu rinda (Malvales) |
| Dzimta | Malvu dzimta (Malvaceae) |
| Ģints | Trohētijas (Trochetia) |
 Trohētijas Vikikrātuvē | |
Maurīcijā trohētijas ir labi zināmi augi, jo viena ģints suga — Boutona trohētija — ir šīs valsts nacionālais zieds.
Sistemātika
labot šo sadaļuSākotnēji trohētijas iekļāva kakaoaugu dzimtā, taču pēc plašiem aprakstiem ģinti pievienoja malvu dzimtai. Tomēr par tās sistemātiku joprojām tiek debatēts.[3]
Apraksts
labot šo sadaļuKrūmi un nelieli koki, kuru augstums var sniegties no 2 līdz 5 vai pat 8 m. Ziedi iespaidīgi krāšņi, atkarībā no sugas balti, sārti vai oranži.[4]
Veģetācija un apdraudējums
labot šo sadaļu
Trohētijas sastopamas mitros mežos ar augstu nokrišņu daudzumu vai kalnainās vēju puses nogāzēs.
Visas ģints sugas ir apdraudētas, un lielākās briesmas rada invazīvās sugas kā Ķīnas gvajave, krabjēdāji makaki un žurkas. Ārkārtīgi retās Trochetia parviflora populāciju veido aptuveni 63 īpatņi. Sugu uzskatīja par izmirušu kopš 1863. gada, līdz 2001. gadā to no jauna atklāja botāniķu grupa Corps de Garde kalna nogāzē.[4]
Apputeksnēšana
labot šo sadaļuTrohētijas ir vieni no nedaudziem zināmiem augiem, kas spēj producēt krāsainu nektāru. Tā, Trochetia boutoniana nektārs ir sarkans, bet Trohetia blackburniana — dzeltens. Daži zinātnieki sliecas domāt, ka tās varēja apputeksnēt kolonizācijas laikā izmirušās putnu sugas. Tomēr nesenie pētījumi liecina, ka dažas trohētiju sugas apputeksnē felsumas, turklāt labprātāk izvēloties augus ar krāsainu nektāru nekā augus, kuru nektārs ir bezkrāsains.
Mūsdienās galvenie apputeksnētāji ir Maurīcijas olīvzaļās baltactiņas, Maurīcijas pelēkās baltactiņas, introducētās medusbites un felsumas.
Vietās, kur olīvzaļie briļļuputni izzuduši, Trochetia blackburniana pamatā apputeksnē zilastes gekoni. Turklāt, apputeksnēšanas produktivitāte atkarīga no pandānu blīvuma, kuru lapu spirālisko pušķu vidi šīm felsumām kalpo par patvērumu.[4][5]
Sugas
labot šo sadaļuTrohētiju ģinti veido sešas sugas, piecas no kurām endēmas Maurīcijai, bet viena — Reinjonai:[1][6][7]
- Trochetia blackburniana — sastopama Maurīcijā
- Trochetia boutoniana — sastopama Maurīcijā
- Trochetia granulata — sastopama Reinjonā
- Trochetia parviflora — sastopama Maurīcijā
- Trochetia triflora — sastopama Maurīcijā
- Trocheti uniflora — sastopama Maurīcijā
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 National Center for Biotechnology Information (NCBI). Taxonomy Browser: Trochetia
- ↑ «The Plant List. A working list of all plant species: Trochetia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. septembrī. Skatīts: 2016. gada 25. novembrī.
- ↑ Phylogeny of Trochetia species on morphological and markers. K. Poorun. V. M. Ranghoo-Sanmukhiya. University of Mauritius Research Journal — Volume 15 — 2009
- ↑ 4,0 4,1 4,2 iNaturalist: Genus Trochetia[novecojusi saite]
- ↑ «Chengdu Branch, Chinese Academy of Sciences. Researchers Reveal Vertebrate pollination of the endemic Trochetia granulata (Malvaceae) on Reunion. 2013-09-17». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-05-01. Skatīts: 2016-11-27.
- ↑ «The National Gardening Association. Plants Database: Trochetia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. martā. Skatīts: 2016. gada 25. novembrī.
- ↑ «Malvaceae Info: Partial Synonymy of Trochetia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 25. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trohētijas.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Literatūra
labot šo sadaļu- Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. 2008. Zvaigzne. ISBN 978-9934-0-0829-0