Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa jeb Maurīcijas olīvzaļais briļļuputns (Zosterops chloronothos) ir kritiski apdraudēta[1] baltactiņu dzimtas (Zosteropidae) dziedātājputnu suga.[2] Suga endēma Maurīcijai, un olīvzaļā baltactiņa ir viens no retākajiem šīs salas putniem.[3] Ģeogrāfisko variāciju nav.[4]
| Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa Zosterops chloronothos (Vieillot, 1817) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Baltactiņu dzimta (Zosteropidae) |
| Ģints | Baltactiņas (Zosterops) |
| Suga | Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa (Zosterops chloronothos) |
| Sinonīmi | |
| |
 Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Līdz 21. gadsimta sākumam Maurīcijas olīvzaļās baltactiņas populācija bija saglabājies tikai nelielā areālā Melnās upes aizas nacionālajā parkā, kura platība bija mazāka par 25 km². 2005. gadā vairākas ligzdiņas ar olām uzmanīgi tika pārvietotas uz Egretas salā izveidoto dabas rezervātu Maurīcijas dienvidaustrumu piekrastē.[5] Suga iedzīvojās, un 2008. gadā tika paziņots par baltactiņu perējumu un pirmajiem putnēniem, kas tur izšķīlās. 2012. gadā saliņas populāciju veidoja 26 putni.
Izskats labot šo sadaļu
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa ir neliels, ķauķim līdzīgs putns. Ķermeņa garums ap 10 cm, svars 7,5—9 g.[3][6] Apspalvojuma augšdaļa un galva pelēka, spārnu augšdaļa blāvi olīvzaļa, krūtis un vēders — dzeltenīgi. Ap acīm balti, izteikti gredzeni. Abu dzimumu putni izskatās līdzīgi. Olīvzaļā nokrāsa un uzkrītošie acu gredzeni palīdz sugu atšķirt no radniecīgās Maurīcijas pelēkās baltactiņas (Zosterops mauritianus). Knābis nedaudz noliekts, ass; birstītei līdzīgais mēles gals piemērots nektāra vākšanai.[7][8][9]
Uzvedība un barība labot šo sadaļu
Maurīcijas olīvzaļā baltactiņa mājo augstieņu mežos ar skrajām koku lapotnēm, uzturotos galvenokārt koku vaiņagos 15—20 m augstumā.[6] Tas ir ļoti straujš un sīciņš putniņš, tādēļ zaļajā lapotnē grūti pamanāms. Ārpus vairošanās sezonas uzturas samērā plašā areālā.[9]
Pārtiek no nektāra, ko sasniedz ar slaido knābi, un kukaiņiem. Nektāru baltactiņa sūc no vairāk kā 40 dažādām augu sugām. Par nozīmīgu nektāra iegūšanas avotu kļuvušas arī vairākas ievestās sugas. Iespējams, barojas arī ar tatamakas (Calophyllum eputamen) sulu.[5][6]
Ligzdošana labot šo sadaļu
Ligzdošanas sezona ilgst no septembra līdz novembrim. Ap ligzdu nodibina nelielu ligzdošanas teritoriju.[6] Starp partneriem valda ļoti sirsnīgas attiecības, taču pāris agresīvi aizstāv teritoriju ap iecienītākajām ziedošajām puķēm un ligzdas vietu no citiem putniem, ieskaitot arī no sugasbrāļiem.[5] Dējumā 1—3 olas. Ligzdai kausveida forma, vīta no smalkiem zāļu stiebriņiem, labi noslēpta koka lapotnē. Inkubācijas periods ilgst apmēram 2 nedēļas.[5][9] Jauno putnu sekmīgas izperēšanas un izaudzināšanas rādītāji Maurīcijas olīvzaļajai baltactiņai ir ļoti zemi. Šobrīd nav zināms, vai tas ir raksturīgi šai sugai, vai putnu auglību un sekmīgu ligzdošanu ietekmē kādi vides faktori.[5]
Apdraudējums labot šo sadaļu
1970. gadu vidū bija saglabājušies ap 350 Maurīcijas olīvzaļo baltactiņu pāru, taču ap 2001. gadu bija atlikuši vairs tikai 93 līdz 148 pāri. Sugu apdraud Maurīcijai raksturīgās sākotnējās veģetācijas izzušana vai to aizvietošana ar svešzemju kokiem. Otrs baltactiņu skaita samazināšanās iemesls ir invazīvās zīdītāju un putnu sugas, kas izposta baltactiņu ligzdas.[1]
Sugas saglabāšanas programmu īsteno Maurīcijas savvaļas fonds, kuru 1970. gados dibināja britu dabaszinātnieks un rakstnieks Džeralds Darels.
Literatūra labot šo sadaļu
- Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Zosterops chloronothus, Sarkanā grāmata
- ↑ ITIS Report
- ↑ 3,0 3,1 Birds Île Maurice • Rodrigues. Jacques de Spéville. ISBN 978-999493804-9, pages 28, 29 pages
- ↑ «World Bird List: Sylviid babblers, parrotbills, white-eyes, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 3. novembrī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 «Wildscreen Arkive > Mauritius olive white-eye». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. maijā. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 Alive: Mauritius Olive White-eye (Zosterops chloronothos)
- ↑ «BirdLife International». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
- ↑ Handbook of the Birds of the World
- ↑ 9,0 9,1 9,2 «Mauritius Encyclopedia: Olive White-Eye». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 26. novembrī.