Vikipēdija

Tramvaju satiksme Melburnā

Tramvaju satiksme Melburnā ir viens no sabiedriskā transporta veidiem Melburnā, Austrālijā. 250 km garš (2019. gadā) divceļu sliežu ceļu tīkls ar 1700 pieturām, 500 tramvaju vagoniem un 25 maršrutiem ir lielākā pilsētas tramvaju sistēma pasaulē.[1] Pēc pārvadāto pasažieru skaita tramvaji ir otrs lielākais sabiedriskā transporta veids Melburnā aiz piepilsētas vilcieniem; 2018.—2019. finanšu gadā ar tramvajiem pārvadāti 205,4 milj. pasažieru.[2]

Tramvaju satiksme Melburnā
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Austrālija Austrālija
Pilsēta Melburna
Atklāts 1885
Tehniskā informācija
Kopējais garums 250 km
Līniju skaits 25
Pieturu skaits 1700
Transporta vienības >500
Depo 10
Pasažieri gadā 205,4 milj. (2018/19)
Papildinformācija
Mājas lapa Yarra Trams

Pirmā zirgu tramvaja līnija Melburnā ierīkota 1884. gadā, bet darbojās neregulāri un īsi. Pilsētas tramvaju tīklu sāka būvēt 1885. gadā: līdz 1891. gadam uzbūvēta 75 km gara divceļu trošu tramvaju sistēma ar 17 maršrutiem, kas tobrīd kļuva par vienu no lielākajām pasaulē. 1889. gadā pilsētā parādījās pirmais elektriskais tramvajs, kurš darbojās tikai dažus gadus. 1906. gadā elektrisko tramvaju līnijas ierīkotas Sentkildas un Esendonas piepilsētās, 1924.—1940. gadā trošu tramvajus pamazām nomainīja elektriskie.

Ar laiku Melburnas tramvaji, it sevišķi W klase, kļuva par vienu no pilsētas simboliem un tūrisma objektiem.[3]

Vēsture labot šo sadaļu

Sākums labot šo sadaļu

1877. gadā Melburnas uzņēmēji nodibināja Melburnas tramvaju un omnibusu sabiedrību (Melbourne Tramway & Omnibus Company, MTOC), kurai Viktorijas valdība 1883. gadā piešķīra tiesības organizēt tramvaju satiksmi Melburnas ielās. Ierīkot tramvaju infrastruktūru ar to pašu lēmumu uzticēts no 12 Melburnas pašvaldībām izveidotam Melburnas tramvaju trestam (Melbourne Tramway Trust). Bija paredzēts uzbūvēt trošu tramvaju tīklu, ņemot par paraugu Amerikas Savienotajās Valstīs, Sanfrancisko, ierīkoto trošu tramvaju sistēmu. Kamēr tika klātas sliedes un celtas spēkstacijas trošu vilkšanai, pilsētā parādījās dažas atsevišķas, privātu sabiedrību ierīkotas zirgu tramvaja līnijas. Pirmā no tām sāka darboties 1884. gada 20. decembrī no Fērfīldas dzelzceļa stacijas līdz Tornberi (Thornbury) piepilsētai. Kopumā pilsētā tika ierīkotas 7 zirgu tramvaja līnijas, pēdējā no tām tika slēgta 1923. gadā.[4]

Trošu tramvajs labot šo sadaļu

 
Melburnas trošu tramvajs Lonsdeila ielā ~1905. gadā

Pirmais trošu tramvajs Melburnā sāka darboties 1885. gada 11. novembrī, kad tika atklāta 6 km gara Spensera ielas—Ričmondas līnija. Klājot sliedes, ielās izraktas 1,2 m dziļas tranšejas, kurās ierīkoti tuneļi tērauda trosēm. Trošu vilkšanai uzcelta spēkstacija ar jaudīgiem tvaika dzinējiem.[5] Līdz 1891. gadam pilsētā izbūvēts 75 km garš divceļu trošu tramvaju tīkls un ierīkotas 12 spēkstacijas. Pilsētā bija 1200 tramvaju sastāvu, kas kursēja 17 maršrutos; tajā laikā tā bija viena no lielākajām trošu tramvaju sistēmām pasaulē.[6]

Trošu tramvaja sastāvu veidoja divi vagoni: pirmais bija atklāts, ar 20 sēdvietām un 22 stāvvietām, aprīkots ar mehānismu kustīgās troses saķeršanai un atlaišanai, otrais — slēgts, ar 22 sēdvietām un 34 stāvvietām. Pirmos sastāvus ieveda no Ņujorkas, vēlāk tramvajus ražoja Melburnā. Sastrēgumstundās noslogotākajos maršrutos tramvaji kursēja ik pēc 2 minūtēm.[5] 1916. gadā beidzās MTOC sabiedrības darbības licence, un tramvaju saimniecību pārņēma Viktorijas valdība.

Pēdējā trošu tramvaja līnija ierīkota 1891. gada 27. oktobrī, bet, sākot ar 1924. gadu, trošu tramvajus pamazām sāka nomainīt pret elektriskajiem vai autobusiem. Pēdējās trošu tramvaja līnijas slēgtas 1940. gadā.

Elektriskais tramvajs labot šo sadaļu

 
Pirmo elektrisko tramvaju Melburnā ierīkoja privāta sabiedrība no Bokhilas (Box Hill) līdz Donkasteras (Doncaster) piepilsētām. Līnija darbojās tikai 7 gadus

Pirmā 3,6 km gara elektriskā tramvaja līnija atklāta 1889. gadā, bet darbojās tikai līdz 1896. gadam.[7] Sākot ar 1906. gadu, elektrisko tramvaju pilsētā kļuva arvien vairāk: dažādas sabiedrības ierīkoja sliežu ceļus Melburnas galvenā, trošu tramvaju tīkla, perifērijās. 1919. gadā dibināta valsts "Melburnas un metropoles tramvaju pārvalde" (Melbourne & Metropolitan Tramways Board). Pārvaldei nodots trošu tramvaju tīkls, sešas no septiņām elektrisko tramvaju līnijām un vienīgā vēl esošā zirgu tramvaja līnija (darbojās līdz 1923. gadam). Elektrisko tramvaju tīkls paplašināts, nomainot trošu tramvaja līnijas un būvējot jaunas. Prestonas darbnīcās no 1923. gada uzsākta ikonisko W klases tramvaju ražošana.

 
Pārpildīts Austrumprestonas maršruta tramvajs Ziemeļficrojas piepilsētā, 1944. gadā

Atšķirībā no citām Austrālijas pilsētām, pēc Otrā pasaules kara Melburnā tramvaju sliedes nost nejauca, tramvaji netika aizstāti ar autobusiem, pat otrādi — Berka ielā tramvaji nomainīja autobusus. Uzbūvētas jaunas līnijas Austrumprestonā (East Preston), Austrumbransvikā (Brunswick East). Pēc rekordliela 260 milj. pārvadāto pasažieru skaita 1949. gadā, līdz pat 1970. gadam pārvadājumu apjoms lēnām saruka, bet tramvaju satiksme tika saglabāta; Melburna palika vienīgā Austrālijas pilsēta ar plašu tramvaju tīklu.[8] Tramvaji Melburnā saglabāti, pateicoties vairākiem iemesliem: platas ielas un to ģeometriski precīzs plānojums mazāk traucēja autotransportam; tramvaju slēgšanai pretojās arodbiedrības; betona pamatā nostiprinātu sliežu izjaukšanai vajadzēja pārāk daudz līdzekļu; tramvaju infrastruktūra un ritošais sastāvs bija salīdzinoši jauni, ierīkoti un ražoti 1920.—1940. gadā, mainot trošu tramvaju sistēmu pret elektrisko.

 
Jauna E 6001 tramvaja izmēģinājums Prestonas darbnīcās 2013. gadā

1978. gadā pēc vairāk kā 20 gadu pauzes tramvaju tīkls paplašināts — pagarināta līnija pa Bervudas šoseju. 1970-tajos gados W klases tramvajus pamazām nomainīja ar Z klases, 1980-tajos — A klases un lielākiem B klases tramvajiem. 1987. gadā pārbūvētajos Sentkildas (Sent Kilda) un Portmelburnas (Port Melbourne) dzelzceļu iecirkņos ierīkotas pirmās ātrgaitas tramvaju līnijas.[9] 1996.—1998. gadā tramvajos ierīkota automatizēta biļešu pārdošanas sistēma.

Kopš 1999. gada tramvaju saimniecības pārvadājumu daļa privatizēta, par tramvaju operatoriem kļuva privātas Swanston Trams un Yarra Trams sabiedrības (Swanston Trams darbojās īsu laiku, kopš 2004. gada visus pārvadājumus pārņēma Yarra Trams).[10] Pēc privatizācijas abas sabiedrības iegādājās jaunus, zemās grīdas D klases Siemens un C klases Alstom tramvajus, bet kopš 2013. gada pilsētai tiek piegādāti E klases Bombardier Transportation ražotie tramvaji. 2003.—2005. gadā pagarinātas līnijas Doklandsā (Docklands), kā arī uz Bokshilu un Dienvidvermontu (Vermont South). 2018. gadā Viktorijas valdība paziņoja par jaunas 18 km garas līnijas būvniecības plāniem no Kolfildas (Caulfield) uz Rouvilu (Rowville).[11]

Maršruti labot šo sadaļu

2020. gada sākumā pilsētā darbojās 25 tramvaju maršruti:[12]

Nr. Maršruts Maršruts pilsētas centrā Garums, km Ritošais sastāvs Piezīmes
1 Austrumkoburga — Dienvidmelburnas pludmale Svonstona iela 13,2 B2, Z3
3 Melburnas Universitāte — Austrummalverna Svonstona iela 14,9 B2, A1, Z3 darba dienās
3a Melburnas Universitāte — Austrummalverna Svonstona iela 16,3 B2, A1, Z3 nedēļas nogalēs, caur Sentkildu
5 Melburnas Universitāte — Malverna Svonstona iela 12,6 D1, Z3
6 Morlandas dzelzceļa stacija — Glenairisa Svonstona iela 19,0 D1, D2, B2, Z3
11 Rietumprestona — Viktorijas Osta Kolinza iela 13,3 B2, E
12 “Victoria Gardens“ tirdzniecības centrs — Sentkilda Kolinza iela 11,3 A1, A2
16 Melburnas Universitāte — Kjū Svonstona iela 20,2 D1, Z3
19 Ziemeļkoburga — Flindersa Ielas dzelzceļa stacija Elizabetes iela 10,2 D2, B2
30 Sv. Vincenta laukums — Centrālā piestātne, Doklandsa Latroba iela 2,9 A1, A2
35 Loka maršruts Flindersa, Springa, Latroba iela, Ostas esplanāde 7,6 W bezmaksas, tūristu
48 Ziemeļbalvina — Viktorijas Osta Kolinza iela 13,5 C1, A2
57 Rietummeribernonga — Flindersa Ielas dzelzceļa stacija Elizabetes iela 11,6 Z3
58 Rietumkoburga — Turaka Viljama iela 18,2 D1, B2, Z3
59 Erportvesta — Flindersa Ielas dzelzceļa stacija Elizabetes iela 14,7 B2
64 Melburnas Universitāte — Austrumbraitona Svonstona iela 16,1 B2, A1, Z3
67 Melburnas Universitāte — Kārnegi Svonstona iela 12,7 B2, A1, Z3
70 Akāciju parks — Doklandsa Flindersa iela 16,5 A2, B2
72 Melburnas Universitāte — Kembervela Svonstona iela 16,8 D1, Z3
75 Dienvidvermonta — Centrālā piestātne, Doklandsa Flindersa iela 22,8 A2, B2
78 Ziemeļričmonda — Balaklava ārpus pilsētas centra 6,5 A2
82 Futskreja — Munipondsa ārpus pilsētas centra 9,2 Z3
86 RMIT Universitāte, Bandūra — Doklandsa Berka iela 22,2 B2, E
96 Austrumbransvika — Sentkildas pludmale Berka iela 13,9 E, C2 ātrgaitas
109 Bokshila — Portmelburna Kolinza iela 19,2 A2, C1 ātrgaitas

Vairumā maršrutu darba dienās tramvaji kursē līdz pusnaktij; sastrēgumstundās — ik pēc 5—15 min, citā laikā — ik pēc 8—20 min, vakaros — ik pēc 20 min (82. maršrutā — ik pēc 30 min). Nedēļas nogalēs tramvaji kursē ik pēc 8—20 min, vakaros — ik pēc 20—30 min; 19., 67., 75., 86., 96. un 109. maršrutos tramvaji kursē arī naktīs (ik pēc 30 min), citos maršrutos — līdz 1:30. Visu maršrutu posmi pilsētas centrā — bezmaksas.

Sporta un kultūras pasākumu laikā darbojas papildus maršruti uz pasākumu norises vietām.

Ritošais sastāvs labot šo sadaļu

 
SW6 sērijas (W klases) restorāntramvajs, 2016. gadā

2020. gadā Melburnā bija vairāk kā 500 tramvaju. Visi tramvaji piemēroti braukšanai abos virzienos (kā vilcieni): vadītāja kabīnes un attiecīgu krāsu lukturi atrodas abos tramvaja galos, durvis — abos sānos, vecāku modeļu tramvajiem ir divi dažādu virzienu stieņi strāvas uztveršanai. Tramvaju galapunktos nav apgriešanās loku, tramvajs maina virzienu, pa pārmijām pārbraukdams uz pretēja virziena ceļu. Tramvajus dala klasēs pēc Melburnas tramvaju un omnibusu sabiedrības 1921. gadā iedibinātās klasifikācijas.

W klases tramvaji — vecākie tramvaju parkā. Ietilpība — 75 pasažieri. Sākti ražot 1923. gadā Melburnā, kopumā līdz 1956. gadam saražoti 756 tramvaji. Līdz 1980-tajiem gadiem W klases tramvaji Melburnā bija visizplatītākie, bet kopš 1990-tajiem gadiem neatkarīga "National Trust of Australia" organizācija tos atzīst par Austrālijas kultūras mantojuma sastāvdaļu.[13] Pēc tam, kad W klases tramvajus nomainīja jaunāks ritošais sastāvs, vairākus no tiem pārdeva ārvalstīm: pilsētām (Kopenhāgenai, Sietlai, Memfisai, Edmontonai), muzejiem, kolekcionāriem. Kopš 1993. gada tramvaju pārdošana ārvalstīm ierobežota. Šobrīd pilsēta izmanto 7 W8 sērijas un 1—6 SW6 sērijas tramvajus:[14][15] 35. (loka) tūristu maršrutā un restorānvagoniem.[16]

Z klases tramvajus ieviesa W klases nolietoto tramvaju nomaiņai. Tos ražoja Melburnā pēc Gēteborgas M28 tramvaju dizaina no 1975. līdz 1984. gadam, kopumā saražoti 230 tramvaji. Z1 un Z2 sēriju tramvaji nebija ērti pasažieriem: tiem bija tikai pa divām durvīm, vienas iekāpšanai, otras izkāpšanai. Iekāpjot pasažieriem nācās gaidīt rindā pie konduktora, tramvaji pieturās kavējās ilgāk nekā tiem paredzēts.[17] Z3 sērijas tramvaji aprīkoti ar papildus, trešajām durvīm. Līdz 2016. gadam visus Z1 un Z2 sērijas tramvajus nomainīja jaunāki, pilsētas maršrutos kursē 111 Z3 sērijas tramvaji.[18] Ietilpība — 70 pasažieru.

A klases tramvajus ražoja Melburnā 1984.—1987. gadā. Kopumā saražoti 70 A klases (A1 un A2 sēriju) tramvaji, 69 no tiem joprojām tiek izmantoti.[19][20] A1 un A2 sēriju tramvaji atšķiras tikai ar tehniskām niansēm, no kurām būtiskākā ir tā, ka A1 tramvajos elektrisko strāvu piegādā caur stieņiem, bet A2 tramvajos — caur pantogrāfu. A klases tramvaji pilsētā vismazākie, to ietilpība — 65 pasažieri.

 
D2 klases tramvaja interjers, 2013. gadā

B klases tramvaji bija paredzēti Melburnas pirmajām ātrgaitas tramvaju līnijām, kas ierīkotas, pārbūvējot bijušos dzelzceļus. Ražoti Melburnā 1984.—1994. gadā. Eksperimentālās B1 sērijas tramvaji nav saglabājušies, šobrīd tiek izmantoti visi 130 saražotie B2 sērijas tramvaji.[21] B klases tramvaji ir pirmie divu sekciju un ar gaisa kondicionieriem aprīkotie tramvaji pilsētā. Ietilpība — 110 pasažieru.

C klases tramvaji aizstāja daļu nolietoto Z klases tramvaju. C1 sērijas zemās grīdas, trīs sekciju Citadis tramvaji ražoti Francijā, Alstom rūpnīcā, 2001.—2002. gadā. Kopumā Melburnai piegādāti 36 tramvaji, visi tiek izmantoti.[22] Pieci C2 sērijas piecu sekciju Citadis tramvaji 2008. gadā izīrēti no Miluzas pilsētas, vēlāk Viktorijas valdība tos nopirka. Visi 5 joprojām tiek izmantoti.[23] Tramvaju ietilpība — 180 pasažieru.

D klases zemās grīdas Combino tramvaji ražoti Siemens rūpnīcā Vācijā 2002.—2004. gadā. Melburnai piegādāti 38 trīs sekciju D1 sērijas un 21 piecu sekciju D2 sērijas tramvaji, šobrīd pilsētas maršrutos tiek izmantoti 37 D1 un 20 D2 sērijas tramvaji.[24][25] Tramvaju ietilpība — 90 (D1) un 140 (D2) pasažieru.

E klases Flexity tramvaji — visjaunākie, Bombardier Transportation ražojuma, salikti Melburnā. Trīs sekciju tramvaji ir 33 m gari, 2,65 m plati, aprīkoti ar gaisa kondicionieriem un elektronisko informācijas sistēmu, spēj uzņemt līdz 210 pasažieriem — lielākie no visiem Melburnas tramvajiem. Pirmos divus E klases tramvajus sāka izmantot 2013. gadā, kopumā līdz 2017. gadam saražoti 50 tramvaji.[26] No 2017. gada līdz 2020. gada aprīlim saražoti vēl 35 no 40 pasūtītajiem nedaudz modificētas E2 sērijas tramvajiem.[27]

  •  
    W6 klases tramvajs Nikolsona ielā, 2006. gadā
  •  
    Z3 klases tramvajs Futskrejas galapunktā, 2013. gadā
  •  
    A2 klases tramvajs, 2009. gadā
  •  
    B2 klases tramvajs Viljama un Kolinza ielu krustojumā, 2014. gadā
  •  
    C2 klases tramvajs Berka ielā, 2014. gadā.
  •  
    D2 klases tramvajs Elizabetes ielā, 2013. gadā
  •  
    E klases tramvajs Sentkildā, 2016. gadā

Infrastruktūra labot šo sadaļu

 
Sautbenkas depo, 2008. gadā

Pēc operatora Yarra Trams sniegtajiem datiem, Melburnas tramvaju tīkls ir 250 km garš, divceļu, ar 1700 pieturām. Ap 75 % līniju ierīkotas ielu braucamajā daļā, ap 25 % — atsevišķi no citiem transporta veidiem (pārsvarā tās ir ātrgaitas posmiem pārbūvētās dzelzceļa līnijas).[1] Tramvajus izvieto un remontē 8 depo Bransvikā, Kambervelā (Camberwell), Esendonā (Essendon), Glenhantlijā (Glenhuntly), Kjū (Kew), Malvernā (Malvern), Prestonā un Sautbenkā (Southbank), vēl 2 depo — Austrumprestonā un Ziemeļficrojā (North Fitzroy) paredzēti tikai tramvaju izvietošanai.[28]

Melburnas tramvaju sistēma izmanto 600 voltu sprieguma līdzstrāvu, ko piegādā kontakttīklam caur 50 pa visu tramvaju tīklu sadalītām apakšstacijām. Apakšstacijas saņem 6 600, 11 000 vai 22 000 voltu sprieguma maiņstrāvu, kuru pārveido 600 voltu līdzstrāvā. Kontakttīkls sadalīts 100 neatkarīgos sektoros sprieguma vienmērīgai uzturēšanai un visas sistēmas aizsardzībai no iespējamiem bojājumiem. Visbiežāk bojājumus kontakttīklā izraisa ārpusgabarīta autotransports, nolauzti koki, bojāti balsta stabi vai tuvumā izcēlušies ugunsgrēki.[29]

Populārajā kultūrā labot šo sadaļu

 
"Lidojošais Melburnas tramvajs" 2006. gada Nāciju Sadraudzības spēļu atklāšanas ceremonijā

Melburnas tramvajus, it īpaši W klasi, uzskata par vienu no pilsētas simboliem un svarīgu Melburnas vēstures un kultūras sastāvdaļu. Kopš pēckara gadiem tramvaji tiek bieži pieminēti plašsaziņas līdzekļos un Melburnas tūrisma ceļvežos.[3] Tramvajus rāda 1986. gada austrāliešu kulta komēdijā "Malcolm" un vienā 1973. gada austrāliešu kinofilmas Alvin Purple epizodē, kā arī Beasty Boys The Rat Cage un AC/DC It's a Long Way to the Top dziesmu videoklipos.

 
"Melburnas mākslas tramvajs" pie Flindersa Ielas dzelzceļa stacijas, 2017. gadā

Theather Works teātris 1982. gada Moomba festivāla laikā 109 maršruta tramvajā rādīja izrādi. 2006. gada Nāciju Sadraudzības spēļu atklāšanas ceremonijas uzvedumam tika izmantots pēc rasējumiem un fotogrāfijām speciāli izgatavots "lidojošais" W klases tramvaja vagons. Spēļu laikā pilsētas centrā pa Loka maršrutu kursēja pakistāniešu dekoratoru Karači autobusu stilā izdekorēts Z klases tramvajs.

2006. gadā Melburnas pilsētas pašvaldība uzdāvināja W klases tramvaju austrālietei Mērijai Donaldsonei un Dānijas kroņprincim Frederikam viņu kāzās. Tramvaju šobrīd izmanto Dānijas tramvaju muzejā. 2011. gadā ar britu karaļnama simboliku dekorētu Z klases tramvaju no Federācijas laukuma līdz gubernatora pilij tika vesta Anglijas karaliene Elizabete II un Princis Filips. Pēc karalienes vizītes "Karalisko tramvaju" vairāk kā gadu izmantoja pilsētas maršrutos.[30]

No 1978. līdz 1993. gadam saskaņā ar Transporting Art projektu pilsētas ielās kursēja 36 vietējo mākslinieku dekorēti W klases tramvaji. Projektu atjaunoja 2013. gadā Melburnas starptautiskā mākslas festivāla laikā. Katru gadu tiek atlasīti 8 Melburnas mākslinieki, pēc kuru sagatavotā dizaina tiek izdekorēti 8 "Melburnas mākslas tramvaji" (Melbourne Art Trams), pa vienam no katra depo.[31]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 Facts & figures, Yarra Trams. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī
  2. ↑ Annual Report 2018—19 Arhivēts 2020. gada 31. martā, Wayback Machine vietnē., Public Transport Victoria. Skatīts: 2020. gada 11. aprīlī.
  3. ↑ 3,0 3,1 W-class trams: the art and soul of Melbourne town, The Age, 2010. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  4. ↑ Russell Jones, Hooves and iron: Melbourne’s horse trams, Melbourne Tram Museum, 2003. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī.
  5. ↑ 5,0 5,1 Melbourne’s tram history, Yarra Trams. Skatīts: 2020. gada 26. aprīlī.
  6. ↑ David Hoadley, Melbourne's cable trams, Trams of Australia, 1995. gada jūlijs. Arhivēts 2011. gada 21. novembrī. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī
  7. ↑ Robert Green, Australia’s first electric tram: the Box Hill to Doncaster tramway, Melbourne Tram Museum, 1989. g. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī
  8. ↑ David R. Keenan, Melbourne's Tramways in 1974., Transit Press, 1974. g.
  9. ↑ Towards the modern era, Yarra Trams. Arhivēts 2012. gada 18. martā. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  10. ↑ History or Yarra Trams, Yarra Trams. Arhivēts 2011. gada 20. februārī. Skatīts: 2020, gada 27. aprīlī.
  11. ↑ New Melbourne tram route to link Monash University in Clayton with Chadstone shopping centre, ABC, 2018. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  12. ↑ Timetables & routes, Yarra Trams. Skatīts: 2020. gada 26. aprīlī.
  13. ↑ A Melbourne Icon, National Trust of Australia. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  14. ↑ W8 Class, VICSIG, 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 28. aprīlī
  15. ↑ SW6 Class, VICSIG, 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 28. aprīlī.
  16. ↑ Garden City: Part 3 — Public Transport Facilities, Construction Shows, 2014. gada 20. maijā. Skatīts: 2020. gada 28. aprīlī
  17. ↑ David Hoadley, Z class, Trams of Australia, 1995. gada jūnijā. Arhivēts 2011. gada 19. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  18. ↑ Z3 Class, VICSIG, 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  19. ↑ A1 Class, 2020. gada 7. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī
  20. ↑ A2 Class, 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  21. ↑ B2 Class, 2020. gada 27. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  22. ↑ C Class, 2020. gada 21. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  23. ↑ C2 Class, 2018. gada 15. novembrī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  24. ↑ D1 Class, 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī
  25. ↑ D2 Class, 2020. gada 28. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  26. ↑ E Class, 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  27. ↑ E2 Class, 2020. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  28. ↑ Depot, VICSIG. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  29. ↑ Substation to Substation - Melbourne's tram power infrastructure, Yarra Trams, 2013. gada 27. augustā. Arhivēts 2014. gada 25. februārī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  30. ↑ Royal Tram now in public service Arhivēts 2020. gada 23. augustā, Wayback Machine vietnē., Yarra Trams, 2011. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī.
  31. ↑ Transporting Art — Melbourne’s Art Trams 1978-2018, Melbourne Tram Museum, 2018. gadā. Skatīts: 2020. gada 27. aprīlī

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Trams in Melbourne
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tramvaju_satiksme_Melburnā&oldid=3926439"