Tomass Mors
Tomass Mors (angļu: Thomas More; 1478. gada 7. februāris—1535. gada 6. jūlijs) bija angļu valsts darbinieks, rakstnieks, filozofs un pazīstams renesanses humānists. Romas Katoļu baznīcas un Anglikāņu baznīcas svētais. Mors bija reformācijas pretinieks.
| Tomass Mors Thomas More | |
|---|---|
 | |
| Anglijas Karalistes kanclers | |
|
Amatā 1529. gada oktobris — 1532. gada maijs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1478. gada 7. februāris Londona, Anglijas Karaliste |
| Miršanas dati |
1535. gada 6. jūlijs Londona, Anglijas Karaliste |
| Reliģija | katoļticība |
| Paraksts |
 |
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Londonā tiesneša Džona Mora ģimenē. Pirmo izglītību viņš ieguva Svētā Antonija skolā. Divpadsmit gadu vecumā Mora tēvs viņu nodeva pāža dienestā galmā pie Kenterberijas kardināla, kurš bija humānisma atbalstītājs un atstāja lielu ietekmi uz Moru. Redzot Mora potenciālu, kardināls rekomendēja Tomasu studijām Kenterberijas koledžā Oksfordas Universitātē. Šeit viņš sākotnēji apguva filozofiju, bet vēlāk studēja jurisprudenci. 1494. gadā Mors atstāja Oksfordu, lai uzsāktu advokāta gaitas Londonā.
Laika posmā no 1499. līdz 1504. gadam Mors sāka pastiprināti interesēties par teoloģiju un domāja par atteikšanos no jurista karjeras par labu garīdzniecībai. Ilgāku laiku viņš dzīvoja kopā ar mūkiem un nodevās garīgajiem vingrinājumiem kopā ar viņiem. Pēc ilgākas svārstīšanās viņš tomēr izvēlējās valsts darbinieka karjeru un 1504. gadā ievēlēts parlamentā. Visu atlikušo mūžu viņš turpināja ievērot mūkiem atbilstošu askētisku dzīvesveidu un daudz laika veltīja lūgšanām.
Pēc ievēlēšanas parlamentārā 1510. gadā viņu iecēla par vienu no Londonas jaunākajiem šerifiem. No 1517. gada karaļa Slepenās padomes loceklis. 1521. gadā viņu iecēla par bruņinieku (seru). No 1523. gada aprīļa līdz 1523. gada augustam ieņēma Kopienu palātas priekšsēdētāja amatu. No 1525. gada decembra līdz 1529. gada novembrim Lankasteras hercogistes kanclers. Pēdējais amats, ko viņš ieņēma, bija visas Anglijas Karalistes kanclera amats, kurā viņu iecēla 1529. gadā. Iemesls viņa demisijai 1532. gadā bija nevēlēšanās zvērēt uzticību karalim kā jaunizveidotās Anglijas Baznīcas galvai, jo Mors bija pārliecināts katolis. Pēc ilgāka laika ieslodzījumā Moram piesprieda nāves sodu, nocērtot galvu. Pēc nāves iecelts svēto kārtā.[1]
Literārā darbība un uzskati
labot šo sadaļu1516. gadā iznāca Mora traktāts "Utopija", kas iznāca reizē ar Erasma darbu "Institutio principis christiani", kas, tāpat kā Mora traktāts, bija veltīts valsts teorijai un polemiski vērsts pret Nikolo Makjavelli uzskatiem par valsti.[2]
Grāmatas pirmā nodaļa veltīta tā laika Anglijas valsts un sabiedrības asai kritikai. Tālāk viņš apraksta ideālas valsts modeli, kurā ir likvidēts privātīpašums, visiem obligāti jāstrādā, bet brīvo laiku var veltīt zinību apguvei; reliģijā valda tolerance. Liela nozīme atvēlēta ģimenes autonomijai. Apdāvināti cilvēki jau no agra vecuma varētu tikt atsvabināti no fiziska darba, lai pilnībā nodotos intensīvām studijām. Šie cilvēki vēlāk veidotu garīgo aristokrātiju. Reizē Mors pieļāva arī vergu darba izmantošanu un teritoriālo ekspansiju, ja tas ir nepieciešams valstij. Pateicoties šim darbam, Mors tiek uzskatīts par utopiskā sociālisma pamatlicēju.[3]
Mors piedalījās polemikā arī pret vairākiem reformācijas pārstāvjiem, nodarbojies ar tulkošanu no latīņu un grieķu valodas, kā arī ar rakstniecību (vairāku poēmu autors).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Romāns Alhimionoks, Vilnis Purēns. Filozofija. RaKa, 2010. 174. lpp. ISBN 978-9984-46-152-6.
- ↑ Rubenis, A. Renesanses un reformācijas laikmets Eiropā, Rīga:Zvaigzne ABC, 2000. gads.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 7. sējums.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tomass Mors.- Tomass Mors
- T.Mora darbi Arhivēts 2012. gada 20. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
