Teranovas līcis
Teranovas līcis (angļu: Terra Nova Bay) ir līcis Viktorijas Zemes piekrastē, Rosa jūras rietumu krastā, daļa no Skota krasta. Ziemeļos to norobežo Vašingtona rags, kas to atdala no Vūda līča, dienvidos — Drigalska ledus mēle, bet rietumos paceļas Prinča Alberta kalni. Līcis ir ap 80 km plats jūras pusē un iestiepjas zemē par ~50 km. Polārajā vasarā lielākoties brīvs no ledus. Galvenie ģeogrāfiskie objekti ir līcī ieplūstošie Larsena, Rīvsa, Prīstlija un Kempbela glečeri, kā arī Inekspresiblas sala. Rīvsa un Prīstlija glečeri, ietekot līcī, veido Nansena šelfa ledāju.
Teranovas līcis | |
---|---|
Atrodas | Antarktika |
Ietilpst | Rosa jūra |
Koordinātas | 74°50′S 164°30′E / 74.833°S 164.500°EKoordinātas: 74°50′S 164°30′E / 74.833°S 164.500°E |
Lielākais garums | 50 km |
Lielākais platums | 80 km |
Apdz. vietas krastos | Cjiņlina, Čanpogo |
Teranovas līcis Vikikrātuvē |
Teranovas līča ziemeļrietumu daļā Žerlaša līča krastos atrodas Dienvidkorejas vissezonas polārstacija Čanpogo un divas vasaras polārstacijas — vācu Gondvana un itāļu Mariocukelli, bet Inekspresiblas salā līča dienviddaļā — Ķīnas vissezonas stacija Cjiņlina.
Līci atklāja britu polārpētnieks Roberts Skots 1901.—1904. gada ekspedīcijas laikā un nosauca ekspedīcijas kuģa Terra Nova vārdā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Teranovas līcis.