Kārlis Teodors Plūme (1884. gada 31. marts, miršanas datums nav zināms) bija Latvijas sabiedrisks darbinieks, politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis un Latvijas Satversmes sapulces deputāts. Bijis LSDSP, vēlāk — Mazinieku partijas biedrs.

Teodors Plūme
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1884. gada 31. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ērģemes pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP, Mazinieku partija

Kārlis Teodors Plūme dzimis 1884. gada 31. martā (pēc vecā stila — 23. novembrī) Ērģemes pagasta Brentu muižas kalpa Miķeļa Plūmes un Minnas dzimušas Sūna dēls.[1][2] Pēc pagasta un draudzes skolas beigšanas sagatavojies pašmācības ceļā un nolicis tautskolotāja eksāmenu. Pēc tam darbojies par skolotāju Kaģjeves pagasta (et:Kaagjärve vald) skolā.

Par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā izsūtīts administratīvā kārtā uz Sibīriju. 1906. gada rudenī no trimdas izbēdzis, atgriezies Rīgā un dzīvojis zem sveša vārda. Vēlāk aizbraucis uz Lietuvu, kur strādājis kā tehniķis pie zemesceļu būvēm, un vēlāk kā kulturtehniķis pie zemes ierīcības darbiem. Pašmācības ceļā papildinājies būvniecībā un nolicis būvtehniķa eksāmenu. Darbojies kā inženieris dažādos privātos uzņēmumos un arī Krievijas zemnieku zemes bankās. 1916. gadā brīvprātīgi iestājies kara dienestā, dienējis Valkā. 1917. gadā bijis Valkas apriņķa milicijas priekšnieks.

1919. gadā ieradies Rīgā un kā sociāldemokrātu pārstāvis kļuvis par pagaidu parlamenta — Tautas padomes — locekli. Vēlāk ievēlēts valsts pirmajā vēlētajā parlamentā — Satversmes sapulcē — no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas saraksta. Drīz pēc tam, partijai šķeļoties, pievienojies jaunizveidotajai Mazinieku partijai.[3] Bijis budžeta komisijas sekretārs.

Satversmes Sapulces darbību beidzot, no 1922. gada ministru kabineta iecelts par Valsts zemes bankas direktoru - valdes locekli.[4][5] Šajā amatā atradies vēl 1940. gadā.[6]

  1. Valkas ev. lut. draudzes kristīto reģistrs. - 1884.g. - Nr.21.
  2. Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 15. apr., 19126. l
  3. «Saeimas Stenogrammas. - 1920.g. - Nr.2.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2020. gada 27. septembrī.
  4. «Dienas Lapa. - 1934.g. 31. marts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. septembrī. Skatīts: 2020. gada 27. septembrī.
  5. Latvijas darbinieku galerija. 1918-1928. (1929) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. - 70.lpp.
  6. Valsts adresu kalendārs 1940. gadam. (1940) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. - 172.lpp.