Tautskola (Dānija)
- Šis raksts ir par izglītību Dānijā. Par Tautskolu skatīt rakstu Tautskola.
Tautskola (dāņu: Folkeskole) ir Dānijas pamatskolas un zemākās vidējās izglītības kopums, tā sastāv no viena gada pirmsskolas sagatavošanas, deviņu gadu pamatskolas un gadījumos, kad skolēniem ir nepieciešams uzlabot mācību sasniegumus vai ir vajadzīgs laiks, lai izlemtu un precizētu, ko vēlas darīt turpmāk - tiek piedāvāta iespēja mācīties 10. klasē. Izglītība Dānijā ir obligāta vecuma posmā no 6-7 līdz 16 gadiem. Ir iepējams sizvēlēties starp valsts skolu, privāto skolu, kā arī mājmācību. Obligāts nosacījums ir iegūt izglītību, izvēlētajai izglītības iegūšanas vietai ir pakārtota nozīme.
Tautskola dibināta 1814. gadā un tā bija septiņgadīga skola, kurā mācīja reliģiju, lasīšanu, rakstīšanu un aritmētiku. Kopš tā laika līdz pat 20. gadsimta beigām ir bijušas tikai piecas galvenās izmaiņas Dānijas izglītības likumā, taču 21. gadsimta sākumā ir veikti vairāki grozījumi.
Viens no galvenajiem tautskolas uzdevumiem (ar ļoti ciešu skolas-vecāku sadarbību) ir nodrošināt skolēnus ar zināšanām un prasmēm, kuras tos sagatavotu tālākai izglītībai – tā ir vispusīga izglītība katram skolēnam kā individualitātei.
Tautskola cenšas attīstīt darba metodes un izveidot izglītības struktūru, kura rada iespējas padziļinātākām studijām un atļauj skolēniem darboties pēc savas iniciatīvas, kā arī sagatavot viņus būt spējīgiem piedalīties projektos, parādīt savu personisko atbildību un izpratni par savām tiesībām un pienākumiem brīvā demokrātiskā sabiedrībā. Katra skola ir atbildīga par savu kvalitāšu uzlabošanu saskaņā ar tautskolas mērķiem un uzdevumiem, protams, arī skolēni un vecāki sadarbojas ar skolu, lai piepildītu tautskolas mērķus.
Deviņu gadu izglītība tiek iedalīta trīs priekšmetu kategorijās:
- Humanitāro zinātņu priekšmeti;
- Praktiskie/kreatīvie priekšmeti;
- Dabas zinātņu priekšmeti.
Papildus pamatprasmēm ar likumu ir noteikts, ka tautskolai ir jāveicina katra skolēna personiskā un sociālā attīstība saskaņā ar viņu spējām. No 1. līdz 8. klasei informāciju par panākumiem skolā vecāki saņem vai nu rakstiskā veidā vai, kā visbiežāk izplatīts, - trīspusējā tikšanās reizē, kurā piedalās skolotājs, skolēns un vecāki.
No 9. līdz 11. klasei informācija tiek sniegta vismaz divas reizes gadā, sniedzot vispārēju apskatu par skolēna zināšanām un prasmēm. Šajās klašu grupās novērtējums ir individuāls katrā priekšmetā un tiek izteikts ar atzīmi septiņu ballu skalā. Tā sastāv no piecām atzīmēm, kas apzīmē pietiekamu vērtējumu (12, 10, 7, 4, 02) un divām atzīmēm, kas norāda nepietiekamu vērtējumu (00 un -3).
Jebkura informācija par nacionālo testu rezultātiem ir konfidenciāla, tā tiek apkopota tikai, lai noskaidrotu visas valsts rezultātus un kopējo līmeni konkrētos testos vai eksāmenos.
9. un 10. klases audzēkņiem jākārto skolas beigu eksāmeni. Tas ir obligāti 9. klasē, taču 10. klasē var izvēlēties, – ja ir vēlēšanās uzlabot 9. klases rezultātus, tad eksāmenus var kārtot atkārtoti. Eksāmenu uzdevumi ir slepeni un tiek veidoti centralizēti. Eksāmenu rezultāti netiek summēti un rezultātā netiek likta atzīme. Eksāmenos nav kritēriju, kas norādītu, ka tas ir „nokārtots” vai ka skolēns ir „izkritis”.
Beidzot 9.klasi, skolēnam ir jākārto gala eksāmeni septiņos priekšmetos. Pieci no tiem ir obligāti visiem skolēniem. Tie ir:
- rakstisks un mutisks eksāmens dāņu valodā,
- rakstisks eksāmens matemātikā,
- mutisks eksāmens angļu valodā,
- eksāmens zinātnē/ķīmijā.
Katram skolēnam jākārto arī papildus vēl divi eksāmeni, kas tiek izvēlēti izlases kārtībā. Viens eksāmens ir no humanitāro priekšmetu grupas (rakstisks eksāmens angļu valodā, franču vai vācu valodā, vēsturē, sociālajā zinātnē vai kristietības mācībā), un otrs - no zinātnes priekšmetu grupas (ģeogrāfijā vai bioloģijā).