Tartu (stacija)

Tartu
— Stacija —
	Tartu stacija
	Tartu
Pamatinformācija
Atklāta	1870. gadā
Vēsturiskie ; nosaukumi	Dorpat, Дерпт, Юрьев
Stacijas tips	pasažieru
Platformu skaits	2
Sliežu ceļi	11
Adrese	Vaksali 6, ; 50409 Tartu
Koordinātas	58°22′26″N 26°42′24″E / 58.37389°N 26.70667°EKoordinātas: 58°22′26″N 26°42′24″E / 58.37389°N 26.70667°E

Tartu (igauņu: Tartu) ir dzelzceļa mezgla stacija Igaunijā, Tartu pilsētā un tajā saslēdzas trīs dzelzceļa līnijas: Tapa-Tartu, Tartu-Koidula (valsts robeža) un Tartu-Valga (valsts robeža). Tartu stacija atrodas 190,1 km attālumā no Tallinas centrālās dzelzceļa stacijas, 92,7 km attālumā no Koidulas stacijas un 82,9 km attālumā no Valgas stacijas. Tartu stacijā pietur, vai ir galapunkts Koidulas, Valgas, Jegevas un Tallinas virziena pasažieru dīzeļvilcieniem. Tartu stacijā ir 11 sliežu ceļi, viena malas un viena starpceļu pasažieru platforma (260 un 151 metru garas). Tartu stacija ir nozīmīgs pasažieru un kravu tranzīta mezgla punkts. Tartu stacija sevī ietver stacijas ēku, sliežu ceļus, platformas, saimniecības ēkas, kā arī ritošā sastāva depo. ^[1]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tartu dzelzceļa stacija

Vēsture

Kopš dzelzceļa līnijas Baltijas osta--Rēvele--Sanktpēterburga izbūves 1870. gadā aktualizējās ideja par Livonijas guberņas otrās lielākās pilsētas pieslēgumu jaunajai kravu un pasažieru transporta artērijai. Galvenie dzelzceļa līnijas Tapa--Tartu izbūves iniciatori bija vietējie rūpnieki un tirgotāji, kuriem dzelzceļš bija vitāli nepieciešams preču un izejvielu transportēšanai.

1874. gada 21. decembrī Krievijas impērijas Ministru komiteja imperatora Aleksandra II vārdā apstiprina Baltijas dzelzceļu sabiedrībai tiesības uz dzelzceļa līnijas Tapa--Tērbata (krievu: Тапс--Дерпт) izbūvi un ekspluatāciju. 105 verstu garās dzelzceļa līnijas izbūve tika pabeigta 1876. gada 19. decembrī un līnijā tika uzsākta satiksme, lai gan oficiāli līniju ekspluatācijā pieņēma dažus mēnešu vēlāk - 1877. gada 25. jūnijā, bet pastāvīgai satiksmei līnija tika atklāta 11. augustā.

Pirmajā līnijas pastāvēšanas gadā brauciena no Tartu līdz Tallinai ilga 7 stundas un 30 minūtes. 1876. gadā līnijā tika atklātas 8 stacijas (neskaitot 1870. gadā atklāto Tapu) - Kiltsi, Rakke, Vegeva, Jegeva, Voldi (Tabivere) un Tartu. Gadu vēlāk, 1877. gadā tika atklātas arī Tamsalu un Kerkni stacijas.^[2]

1887. gadā dzelzceļa līnija tika pagarināta līdz Valgai, kur tā tika apvienota ar dzelzceļa līniju Pleskava--Rīga (atklāta 1889. gadā).

Par mezgla staciju Tartu kļuva 1931. gadā. Lai izveidotu tiešu dzelzceļa satiksmi starp Igaunijas ostām un Krievijas centrālajiem reģioniem, tika izbūvēta dzelzceļa līnija Tartu--Petseri.^[3]

Stacijas ēka

Tartu stacijas fasādes fragments

Tartu stacijas pasažieru uzgaidāmā zāle

Dzelzceļa līnija un Tartu stacijas ēka būvēta ārpilsētā, uz kādreizējās Marijas muižas (vācu: Mariehof,igauņu: Maarjamõisa) zemēm. Stacijas ēkas celtniecība uzsākta 1875. gadā, bet ekspluatācijā tā nodota 1877. gadā.

Tartu stacijas ēka ir saglabājusies tās oriģinālajā izskatā līdz mūsdienām, gan telpu sākotnējā plānojuma un struktūras, gan eksterjeru un telpu interjeru ziņā.

Eksterjers

Stacijas ēkas kopējo kompozīciju veido vienstāva garenformas apjoms paralēli sliežu ceļiem, transepta daļa divos stāvos uz kompozīcijas centrālās ass un simetriski divstāvu ēkas spārni pamatapjoma galos. Centrālais, transepta apjoms, ir mūra celtne, pamatapjoms - guļbūve, apšūta ar fasādes dēļiem. Stacijas fasādes veidotas izmantojot bagātīgu dekoratīvās apdares klāstu - dzegas, karnīzes, sandrikus, siju un spāru galu dekoratīvos griezumus, koka siluetgriezumus, dekoratīvas jumta savilces. Visus ēkas apjomus sedz lēzens divslīpju jumts, ieklāts ar cinkotām skārda loksnēm.

Stacijas ēku ieskauj oriģinālas 19. gs. noliktavu ēkas, depo (celts 1880. gadu sākumā), ūdenstornis, kā arī dzīvojamās mājas dzelzceļa darbiniekiem.

Interjers

Tartu stacijas nozīmīgākā iekštelpu daļa ir 344 m² plašās pasažieru uzgaidāmā zāles. Galvenā zāle izvietota ēkas centrālajā daļā un aizņem abus ēkas stāvus. Ievērojama ir griestu un sienu dekoratīvā apdare, starpstāvu dzegas, profiljoslas. Zāli izgaismo logi divās rindās - pirmajā un otrajā stāvā. Saglabātas stiklotas koka pildiņu durvis, koka pilastri ar dekoratīvām balsta konsolēm un koka siluetgriezumiem, kā arī vairāki interjera sīkelementi, kā - ventilācijas šahtas restes, durvju rokturi u.c.

Pasažieru platformas

Tartu stacijā vienlaikus ar staciju tika izbūvētas segtas pasažieru platformas - viena, galerijas tipa koka konstrukcijas nojume pie stacijas ēkas sienas, otra - "T" veida koka konstrukcijas nojume uz starpceļu pasažieru platformas. Abas nojumes sedz lēzens divslīpju jumts.

1936. gadā Tartu stacijā tika izbūvēts gājēju tunelis, kas savieno stacijas ēku ar stacpceļu pasažieru platformu.

Restaurācija

21. gs. sākumā Tartu stacija bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī, tāpēc kā situācijas risinājums tika izvēlēta īpašnieku maiņa. 2003. gadā Igaunijas Valsts Dzelzceļi (EVR) par simbolisku samaksu pārdeva ēku SIA Elikante, ar nosacījumu, ka ēka tiks atjaunota, kā arī tiks nodrošināta pieeja un veikta apsaimniekošana pasažieru uzgaidāmajām telpām 435 m² platībā 30 gadu ilgā periodā.

2006. gada 31. augusta naktī Tartu stacijā izcēlās ugunsgrēks, kas daļēji bojāja ēkas fasādes un iekštelpas sliežu ceļu pusē. Esošā situācija jaunajiem īpašniekiem lika šaubīties par projekta turpināšanu. Tomēr vairākkārt iesaldēti, atjaunošanas darbi turpinājās.

Tartu pilsētas vadība Tartu stacijas atjaunošanā piedalījās ar 164 tūkstošu eiro lielu dotāciju. Kopējās stacijas ēka atjaunošanas izmaksas tiek lēstas ap 1 miljonu eiro. Atjaunošanas darbi stacijas ēkā noritēja restauratora Aivara Rosāres vadībā. 2012. gadā restaurācijas darbi tika pabeigti un 25. jūlijā Tartu pilsētas mērs Urmas Krūse atklāja atjaunoto celtni. Atjaunotajās telpās plānota nevien pasažieru apkalpošana, bet arī citas papildfunkcijas - izstāžu zāle, teātra uzvedumu rīkošana u.c.^[4]

Tartu stacijas ēka 1997. gadā iekļauta Igaunijas Kultūras pieminekļu sarakstā.^[5]

Pasažieru vilcienu satiksme

Pasažieru vilcienu maršruti Tartu stacijā
Pārvadātājs	Maršruts	Situācija
Edelaraudtee	Tallina--Tartu—Valga	Spēkā
Edelaraudtee	Tartu—Koidula--Piusa	Spēkā
Edelaraudtee	Tartu—Jegeva	Spēkā
Edelaraudtee	Tallina--Tartu (ekspresis)	Spēkā
Edelaraudtee	Tartu—Elva	Atcelts
GoRail	Tallina—Maskava	Atcelts

Foto galerija

Tartu stacijas pasažieru platformu nojumes
Starpceļu pasažieru platforma Tartu stacijā
Tartu stacijas uzgaidāmā zāle
Noeja uz sliežu šķērsošanas tuneli
Sliežu ceļu šķērsošanas tunelis
Pasažieru dīzeļvilciens Tallina--Tartu--Valga Tartu stacijā
Ūdenstornis Tartu stacijas teritorijā
Tartu stacijas plāns
Priekšplānā: Tartu depo ēka Dibenplānā: Tartu stacijas ēka un pasažieru platformas

Skatīt arī

Tartu stacijas ēkas interjeri pēc restaurācijas 2012. gadā^{[novecojusi saite]}

Atsauces

↑ AS EVR Infra raudteerajatistel võimaldatavad operatsioonid 2011/2012
↑ РГИА, ф. 446, оп. 27, д. 15. "Об открытии движения по Балтийской железной дороге между станциями Тапс и Дерпт". Доклад № 211. 19 сентября 1877 г.
↑ «Idasuund». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. septembrī. Skatīts: 2012. gada 17. septembrī.
↑ «Tartu raudteejaam - DELFI Teemalehed». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 17. septembrī.
↑ «Muinas • Mälestised • 7013 Tartu raudteejaama hoone Vaksali 6, 1876-1878.a». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 17. septembrī.

Uz Tapu	Mezgla stacija	Uz Koidulu
Kerkna	Tartu
		Kirsi
		Uz Valgu
		Ārdla

[1] AS EVR Infra raudteerajatistel võimaldatavad operatsioonid 2011/2012

[2] РГИА, ф. 446, оп. 27, д. 15. "Об открытии движения по Балтийской железной дороге между станциями Тапс и Дерпт". Доклад № 211. 19 сентября 1877 г.

[3] «Idasuund». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 16. septembrī. Skatīts: 2012. gada 17. septembrī.

[4] «Tartu raudteejaam - DELFI Teemalehed». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 17. septembrī.

[5] «Muinas • Mälestised • 7013 Tartu raudteejaama hoone Vaksali 6, 1876-1878.a». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 17. septembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]