Tannenbergas kauja (1914)

Tannenbergas kauja (vācu: Schlacht bei Tannenberg, krievu: Битва при Танненберге) bija viena no Pirmā pasaules kara lielkaujām, kas norisinājās 1914. gada 26.-30. augustā Austrumprūsijas dienvidu daļā.

Tannenbergas kauja (1914)
Daļa no Austrumprūsijas kampaņas Pirmā pasaules kara Austrumu frontes
Krievu karagūstekņi pēc kaujas
Datums 1914. gada 23.-30. augusts Vieta Pie Allenšteinas, Austrumprūsija, Vācu impērija (tagad Polija) 53°29′45″N 20°08′4″E Iznākums Vācu uzvara Gandrīz pilnīga Krievijas 1.un 2. Armiju iznīcināšana Krievijas atkāpšanās no Austrumprūsijas
Karotāji
Vācu impērija	Krievijas Impērija
Komandieri un līderi
Pauls fon Hindenburgs Erihs Ludendorfs Maks Hofmans	Aleksandrs Samsonovs † Pauls fon Rennenkampfs
Iesaistītās vienības
Vācijas Impērijas 8. armija	1. armija 2. armija
Spēks
150,000 294 ložmetēji 728 lielgabali un haubices	230,000 384 ložmetēji 612 lielgabali un haubices
Zaudējumi
21.–30. Augusts: 13,873+: 1,726+ nogalināti 7,461 ievainoti 4,686 pazuduši Pēc citiem datiem: apmēram 30,000 miruši un ievainotie	122,000–170,000: 30,000–78,000 nogalināti vai ievainoti 92,000 gūstā 350–500 lielgabali sagrābti Krievijas dati: 56-90,000 nogalināti, ievainoti un sagūstīti

Tannenbergas kaujas shēma. Zilā krāsā iezīmētas Vācijas Impērijas 8. armijas, bet sarkanā krāsā Krievijas Impērijas 2. armijas vienības.

Priekšvēsture

1914. gada 1. augustā Vācijas Impērija pieteica karu Krievijas Impērijai. 17. augustā Krievijas Impērijas 1. armija Rennenkampfa vadībā no austrumu puses gar dzelzceļa līniju iebruka Austrumprūsijā un devās Kēnigsbergas virzienā. Pēc pāris dienām no dienvidu puses Austrumprūsijā iebruka arī Krievijas 2. armija ģenerāļa Samsonova vadībā un virzījās Allenšteinas virzienā. 20. augustā kaujā pie Gumbinenes krievu 1. armija sakāva Vācijas Impērijas 8. armiju ģenerāļa Pritvica vadībā, kas deva pavēli atkāpties uz Vislas aizsardzības pozīcijām. Tāpēc 23. augustā ģenerāli Pritvicu atlaida no komandiera amata un par jauno armijas komandieri Marienburgas pilī iecēla ģenerāli Paulu fon Hindenburgu.

Norise

Līdz 1914. gada 26. augustam Krievijas Impērijas 2. armija ieņēma Austrumprūsijas teritoriju līdz līnijai Zoldava — Neidenburga — Ortelsburga, ģenerāļa Samsonova štābs izvietojās Neidenburgas pilī.

Vācijas Impērijas 8. armija sāka pretuzbrukumu Samsonova vadītajai armijai no Bišofsburgas ziemeļos un Uzdavas dienvidos. 26. augustā Augusts fon Makenzens sakāva Samsonova kreisā flanga spēkus, taču par spīti tam, Žilinskis pavēlēja Rennenkampfam nevis pagriezt 1. armijas uzbrukumu uz dienvidiem, palīgā Samsonovam, bet uzbrukt rietumu virzienā Kēnigsbergai.

27. augustā krievu XIII. korpusam izdevās ieņemt Allenšteinas pilsētu, taču vācu spēki pārrāva fronti dienvidu flangā, 28. augustā atguva Zoldavu un Neidenburgu, bet pie Villenbergas ciema savienojās ar no ziemeļiem uzbrūkošajām vācu daļām, pabeidzot 2. armijas aplenkšanu. Krievu ielenktie spēki lielā mežā bija sadalījušies vairākās kolonnās un dažādās vietās mēģināja izlauzties, bet vāci tos atsita un vienu kolonnu pēc otras sagūstīja. 29. augustā ģenerālis Samsonovs aiz kauna nošāvās mežā pie Villenbergas.

30. augustā krievu karaspēks no Mlavas puses mēģināja pārraut aplenkumu, taču no 135 000 lielās Samsonova armijas tikai 10 000 izlauzās no aplenkuma, pārējie bez lielas pretestības padevās.

Sekas

Tannenbergas kaujas memoriāls pie Hohenšteinas (pēc 1935. gada).

Tannenbergas kaujā Krievijas Impērijas karaspēks zaudēja ap 125 000 vīru (no viņiem ap 95 000 krita gūstā). Krievijas Impērijas 1. armija Rennenkampfa vadībā mēģināja dot prettriecienu, taču tika sakauta Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujā un padzīta no Austrumpūsijas.