Ņidzica (poļu: Nidzica) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Ostrudas pie Linas upes.

Ņidzica
Vācu ordeņa pils Ņidzicā
Vācu ordeņa pils Ņidzicā
Ģerbonis: Ņidzica
Ģerbonis
Ņidzica (Polija)
Ņidzica
Ņidzica
Koordinātas: 53°21′30″N 20°25′30″E / 53.35833°N 20.42500°E / 53.35833; 20.42500Koordinātas: 53°21′30″N 20°25′30″E / 53.35833°N 20.42500°E / 53.35833; 20.42500
Valsts Karogs: Polija Polija
Vojevodiste Varmijas-Mazūrijas vojevodiste
Apriņķis Ņidzicas apriņķis
Pilsētas tiesības 1381
Platība
 • Kopējā 6,86 km2
Augstums 188 m
Iedzīvotāji (2021)[1]
 • kopā 13 052
 • blīvums 2 151,7/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.nidzica.pl/
Ņidzica Vikikrātuvē

Vēsture labot šo sadaļu

Līdz 1945. gadam pilsēta bija Vācijas (Austrumprūsijas) sastāvā un tās nosaukums bija Neidenburga (Neidenburg). Pilsēta dibināta 1355. gadā kā Vācu ordeņa apmetne. Pēc Trīspadsmitgadu kara tā palika Prūsijas hercogistes sastāvā.

Pirmā pasaules kara Tannenbergas kaujas laikā Neidenburgu smagi nopostīja Krievijas impērijas karaspēks, pilī atradās Krievijas impērijas 2. armijas štābs.

Otrā pasaules kara laikā Neidenburgā piedzīvoto Sarkanās armijas teroru pret civiliedzīvotājiem aprakstījis rakstnieks un disidents Ļevs Kopeļevs. Pēc kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, pilsēta iekļāvās Polijā, bet vācu iedzīvotāji no pilsētas tika padzīti.

Vācu vēsturnieka Ferdinanda Gregoroviusa (Ferdinand Gregorovius, 1821—1891) dzimtā pilsēta.

Apskates objekti labot šo sadaļu

Galerija labot šo sadaļu

  1. https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815611044-0964904?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.