Tītari, tītaru ģints (Meleagris) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, vienīgā tītaru apakšdzimtā (Meleagridinae). Tītaru ģintī ir divas savvaļas sugas.[1] Izmantojot meža tītara (Meleagris gallopavo) nominālpasugu Meleagris gallopavo gallopavo, selekcionēts mājas tītars.[2]

Tītari
Meleagris (Linnaeus, 1758)
Meža tītars (Meleagris gallopavo)
Meža tītars (Meleagris gallopavo)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVistveidīgie (Galliformes)
DzimtaFazānu dzimta (Phasianidae)
ApakšdzimtaTītaru apakšdzimta (Meleagridinae)
ĢintsTītari (Meleagris)
Tītari Vikikrātuvē

Savvaļas tītari dzīvo Ziemeļamerikas austrumu reģionos. To galvenais izplatības areāls plešas ASV austrumu krastā un vidienē, nedaudz Kanādas dienvidaustrumos un Meksikā. Mājas tītars mūsdienās tiek audzēts ne tikai Amerikas kontinentos, bet arī Eiropā. Tītara cepetis ir tradicionāls Pateicības dienas svētku ēdiens gan Kanādā, gan ASV.

Vecākās tītaru fosilijas saglabājušās no miocēna sākuma un ir apmēram 23 miljonus gadu vecas. Tās visas atrastas Ziemeļamerikā.

 
Sākumā eiropieši tītaru klasificēja kā vienu no pērļvistu ģintīm, attēlā pērļvista (Numida meleagris)

Kad eiropieši pirmo reizi sasniedza Ameriku un ieraudzīja tītarus, tie nepareizi tika klasificēti kā viens no pērļvistu (Numididae) paveidiem. Līdz ar to zinātniskais nosaukums cēlies no kļūdainas vēsturiskās sistemātikas. Grieķu valodā vārds meleagris (μελεαγρίς) nozīmē pērļvista.

Toties nosaukums angļu valodā (turkey) radās tādēļ, ka putnus Centrāleiropā ieveda caur Turcijas ostām. Tos mēdza saukt par Turcijas vistām un gaiļiem, nevis par Amerikas vistām.[3] Vēlāk radās saīsinājums — "turkeys", kas latviski būtu "turcēni". Latviešu valodā vārds ir nedaudz transformējies un ieguvis skanējumu — tītars.

Ir vēl citas putnu sugas, kuras tiek sauktas par tītariem (Austrālijas krūmu tītars (Alectura lathami) un ūdens tītars (Anhinga rufa)), bet tās nav tuvu radniecīgas "īstajiem" tītariem. Austrālijas krūmu tītars ir viena no lielkājvistu (Megapodiidae) sugām, bet ūdens tītars viena no anhingu (Anhinga) sugām.

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu

Tītariem ir liela, gaļīga ādas bārda, kas karājas no zoda uz leju, bet virs knābja pārliecas gaļīga sekste. Kā jau tas vistveidīgiem putniem raksturīgs, mātītes ir daudz mazākas nekā tēviņi. Lielākais no abām sugām ir meža tītars, kurš ir arī vistveidīgo kārtas smagākais un lielākais putns.[4] Tā ķermeņa garumu (100—125 cm), asti ieskaitot, pārsniedz tikai zaļais pāvs (Pavo muticus), kura garums ar asti ir 3 metri. Meža tītara spārnu plētums ir 1,5—1,8 metri, svars līdz 10 kg. Mājas tītars var svērt 20 kg.[5]

Lielie mājas tītari praktiski nespēj lidot, bet mazākie un atlētiskākie savvaļas tītari lido īsas distances. Bēgot no ienaidnieka, tītars spēj nolidot apmēram 90 metrus, glābiņu pēc tam meklējot kokā.

Klasifikācija

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2020
  2. «Wild Turkey». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 2. aprīlī.
  3. Why A Turkey Is Called A Turkey
  4. Maurice & Robert Burton (2002). The International Wildlife Encyclopedia. 3rd edition. Marshall Cavendish Corporation, p. 2786. ISBN 0-7614-7274-6.
  5. «Chickens and Turkeys». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2010. gada 4. decembrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu