Tērvete (upe)
- Šis raksts ir par upi Zemgalē. Par citām jēdziena Tērvete nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Tērvete ir Svētes kreisā krasta pieteka[1] Dobeles un Jelgavas novados. Upi šķērso Jelgavas — Mažeiķu dzelzceļš.
Tērvete | |
---|---|
Nosaukums citas valsts teritorijā: | |
Tervete | lietuviešu: Tervetė |
Tērvete pie Zaļeniekiem
| |
Izteka | D no Ukriem 56°19′16″N 23°4′21″E / 56.32111°N 23.07250°E |
Ieteka | Svēte 56°39′3″N 23°38′26″E / 56.65083°N 23.64056°EKoordinātas: 56°39′3″N 23°38′26″E / 56.65083°N 23.64056°E |
Caurteces valstis | Lietuva/ Latvija |
Garums | 68 km |
Ietekas augstums | 0,7 m |
Kritums | 74 m |
Gada notece | 0,08 km³ |
Baseina platība | 440 km² |
Galvenās pietekas | Skujaine, Bramberģes strauts |
Tērvete Vikikrātuvē |
Upes raksturojums
labot šo sadaļuSākas robežgrāvju sistēmā Ukru pagastā pie Lietuvas robežas. Upes augštece līdz Ailes strauta ietekai ir regulēta kā 5-10 m plats novadgrāvis. No Zelmeņiem upe nav regulēta un tek pa paugurainu apvidu. Pie Tērvetes upe tek pa dziļu ieleju mežainā apvidū. Šeit ierīkots Tērvetes meža ainavu parks. No Skujaines ietekas līdz Zaļeniekiem gultne atkal regulēta, upes ieleja pakāpeniski padziļinās. No Zaļeniekiem līdz Zemgalei upes gultne atkal dabīga. Tālāk līdz ietekai Svētē upe tek pa ļoti līdzenu apvidu, upes gultne regulēta. Plūdu laikā Tērvetes ūdenslīmeni ietekmē Svētes un Lielupes ūdenslīmenis. Uz upes ierīkoti vairāki dīķi un ūdenskrātuves (lielākā ir Gulbju ūdenskrātuve).
Lielākās apdzīvotās vietas krastos
labot šo sadaļuPietekas
labot šo sadaļu
Kreisās: Cērpaine Svēpaine Skujaine Eglone |
km 17 26 32 12 |
Labās: Reņģe Ailes strauts Ellītes grāvis Sodīte Bramberģes strauts |
km 13 18 28 |
Attēlu galerija
labot šo sadaļu-
Tērvete pie Tērvetes pilskalna
-
Tērvete pie Tērvetes pilskalna
-
Tērvete pie Tērvetes pilskalna
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas daba. Rīga : Preses nams.