Tēbe (pavadonis)

**Thebe**
Tēbe („Galileo” attēls)

Orbitālie parametri
Lielā pusass (radiuss)	226 tūkst. km
Ekscentrisms (izstiepums)	0,0177 (tuva riņķa līnijai)
Orbitālais periods	0,6745 dienas
Orbītas slīpums	0,90° (pret ekvatoru) 3,12° (pret ekliptiku)
Fiziskie parametri
Izmēri	110x90 km
Virsmas laukums	33,5 tūkst. km²
Masa	1,5x10¹⁸ kg
Blīvums	1,45 g/cm³
Brīvās krišanas paātrinājums	0,04 m/sek.² (0,004 g)
Rotācijas periods	sinhronizēts (vienmēr pagriezts ar vienu pusi uz Jupiteru)
Griešanās ass slīpums	nav
Albedo (virsmas atstarošanās koef.)	0,047
Virsmas temperatūra	~124 K (apm. −152 °C)
Atmosfēra	nav

Tēbe (angļu: Thebe, grieķu: Θήβη) — ceturtais Jupiteram tuvākais pavadonis, kura orbīta atrodas starp Amaltejas un Jo orbītām. Tēbe tiek pieskaitīta Amaltejas grupas jeb iekšējiem pavadoņiem.

Atklāšana un nosaukums

Tēbi atklāja astronoms Stīvens Sinnots 1979. gada 5. martā seansa laikā ar starpplanētu zondi “Voyager-1”, un sākotnēji tā tika nosaukta “S/1979 J2”. Vēlāk šis pavadonis tika atrasts arī no “Voyager-1” 1979. gada 27. februārī sūtītajos attēlos. 1983. gadā pavadonim tika dots vārds Tēbe (mitoloģiska būtne, nimfa, Azopa — upes dieva — meita).

Fiziskais raksturojums

Tēbe ir mazs, neregulāras formas pavadonis (110 X 90 km). Tēbes orbīta iet cauri Jupitera radiācijas zonai. „Voyager-1” uzņēmumi, uzņemti no pārāk liela attāluma, nedeva nekādu informāciju par pavadoņa formu. Kad Jupiteru 1996. gadā sāka pētīt „Galileo”, tas nosūtīja dažus Tēbes attēlus. Kaut arī šie attēli tika uzņemti no liela attāluma, tomēr tajos varēja saskatīt neregulāras formas pavadoni. Interesanti, ka Tēbes forma atgādina citu iekšējo pavadoņu (Amaltejas, Adrastejas, Metīdas) formu. Tēbei, tāpat kā Amaltejai, ir izteikti sarkana krāsa. Galileo uz pavadoņa atklāja arī vairākus lielus triecienkrāterus. Lielākais no tiem Zetus — 40 km diametrā, un ir gandrīz puse no pavadoņa īsākās ass. Zetus tika nofotogrāfēts terminatora zonā, tad kad „Galileo” pietuvojās vistuvāk šim pavadonim 2000. gada janvārī, un veica tā fotografēšanu ar 2 km izšķirtspēju. Tajā var redzēt krātera regulāro apaļo formu ar dažiem nelīdzenumiem krātera apakšējā daļā (iesp. kalni). Intersanti vēl ir tas, ka pārējā Tēbes virsma izskatās samērā gluda.

Tēbes vidējais diametrs ir apm. 98,6 km. Tās nelielais blīvums 1,45 g/cm3 liek domāt, ka tā sastāv pārsvarā no ūdens ledus ar nelielu silikātu iežu piejaukumu. Pavadoņa virsma ir ļoti tumša (albedo — 0,047). Tātad, Tēbes virsmu domājams klāj kāda tumša viela, zem kuras jau atrodas ledus, kas ir samērā gaišs. Iespējams, ka to, tāpat kā Amalteju, krāso sēra savienojumi, kas izmesti no Jo vulkānisko izvirdumu laikā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tēbe.