Orbītas ekscentricitāte

Orbītas ekscentricitāte^[1] ir orbītas formu raksturojošs parametrs. Tā parāda, cik ļoti orbīta atšķiras no riņķa, orbītas izstiepumu. Apzīmē ar e.

Riņķveida orbīta $e=0\,\!$
Eliptiska orbīta $0<e<1\,\!$
Paraboliska orbīta $e=1\,\!$
Hiperboliska orbīta $e>1\,\!$

Piemēri

Zemes orbītas ekscentricitāte pašreiz ir apmēram 0,0167. Tūkstošiem gadu ilgā laikposmā tā ir mainījusies robežās no 0,0034 līdz gandrīz 0,058.^[2]

No Saules sistēmas planētām vislielākā ekscentricitāte ir Merkuram (0,2056).

Asteroīdiem vidējā ekscentricitāte ir 0,17.^[3] Tas ir saistīts ar lielo planētu (Jupiters) ietekmi.

Komētu orbītu ekscentricitātes ir salīdzinoši lielas. Periodiskajām komētām ir eliptiskas orbītas ar ekscentricitāti nedaudz zem 1. Tā Haleja komētas orbītas ekscentricitāte ir 0,967. Neperiodiskajām komētām šīs rādītājs ir tuvu 1 un vairāk.

Atsauces

↑ J. Žagars, I.Vilks "Astronomija augstskolām", LU, 2005 ISBN 9984-802-55-8
↑ «Zemes orbītas ekscentricitātes grafiks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. janvārī. Skatīts: 2009. gada 1. aprīlī.
↑ «Asteroīdi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. martā. Skatīts: 2007. gada 13. janvārī.

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] J. Žagars, I.Vilks "Astronomija augstskolām", LU, 2005 ISBN 9984-802-55-8

[2] «Zemes orbītas ekscentricitātes grafiks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. janvārī. Skatīts: 2009. gada 1. aprīlī.

[3] «Asteroīdi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 4. martā. Skatīts: 2007. gada 13. janvārī.

[1]

[2]

[3]