«Metīda» pāradresējas uz šejieni. Citas nozīmes skatīt lapā Metīda (nozīmju atdalīšana).

Metīda, arī Mētida[1] ir Jupiteram tuvākais pavadonis. Metīdu 1979. gadā atklāja Stīvens Sinnots (Stephen P. Synnott), pārlūkojot attēlus, kurus uzņēma kosmiskā zonde Voyager 1. Sākotnējais pavadoņa apzīmējums bija S/1979 J 3.[2] 1983. gadā pavadonim tika piešķirts oficiālais nosaukums — Metīda. Sengrieķu mitoloģijā Metīda ir Zeva pirmā sieva.[3]

Metīda
Galileo uzņemtais attēls
Atklāšana
Atklājējs/i Stīvens Sinnots
Atklāšanas datums 1979. gada 4. martā
Orbitālie parametri
Periapsis 127 974 km
Apoapsis 128 026 km
Vidējais orbītas rādiuss 128 000 km
Ekscentricitāte 0.0002
Apriņķojuma periods 0.294780 d
Vidējais apriņķošanas ātrums 31.501 km/s
Slīpums 0.06° (pret Jupitera ekvatoru)
Fiziskie parametri
Dimensijas 60x40x34 km
Vidējais rādiuss 21.5 ± 2.0 km
Virsmas laukums ~5800 km2
Masa 1,25 × 1017 kg
Vidējais blīvums 2,8 g/cm3
Ass slīpums 0
Albedo 0,061 ± 0,003
Temperatūra ~123 K

Metīdas orbīta atrodas Jupitera gredzena iekšienē. Tiek uzskatīts, ka gredzenu nepārtraukti papildina daļiņas no Metīdas un Adrastejas. Metīda ir neregulāras formas pavadonis, izmēri 60x40x34 km. Tās virsmu klāj daudz triecienkrāteru. Virsma ir tumša un izskatās nedaudz sarkanīga. Pavadonim ir izteikti atšķirīgas puslodes. Orbītas priekšpusē esošā puslode ir 1,3 reizes gaišāka, nekā pretējā puslode. To var izskaidrot ar faktu, ka priekšpusē esošā puslode saņem daudz vairāk triecienu, saskaroties ar citiem debess ķermeņiem, kā rezultātā uz pavadoņa virsmas tiek izsviests svaigs ledus no tā dzīlēm.[4]

Kosmiskā zonde Voyager 1 Metīdu parādīja tikai kā punktu, tādējādi arī zināšanas par šo pavadoni bija niecīgas līdz tā pētīšanu uzsāka kosmiskais aparāts Galileo. Galileo nofotografēja gandrīz visu pavadoņa virsmu un noteica dažādus parametrus.

  1. Zvaigžņotā debess, 2009 (pavasaris)
  2. IAUC 3507
  3. Mitoloģijas vārdnīca,Avots,2004, ISBN 9984-757-36-6
  4. Leading/Trailing Albedo Asymmetries of Thebe, Amalthea, and Metis[novecojusi saite]