Svētais Hieronīms (Karavadžo)
"Svētais Hieronīms raksta", saukta arī "Svētais Hieronīms savā studijā" vai vienkārši "Svētais Hieronīms" ir itāliešu gleznotāja Karavadžo eļļas krāsas glezna. Glezna tapusi laikā no 1605. līdz 1606. gadam un atrodas Borgēzes galerijā Romā.
| Svētais Hieronīms | |
|---|---|
| San Girolamo | |
 | |
| Mākslinieks |
Karavadžo  [1] |
| Gads | 2023 |
| Medijs |
eļļas krāsa |
| Kustība |
baroks |
| Temats |
Hieronims |
| Izmēri | 112 cm (44 in) × 157 cm (62 in) |
| Atrašanās vieta |
Borgēzes galerija, Alikante |
| Kolekcija |
Borgēzes galerija, Borgēzes kolekcija [1] |
| Inventāra nr. |
56 |
Kompozīcija labot šo sadaļu
Gleznā attēlots Svētais Hieronīms, Baznīcas doktors Romas Katoļu baznīcā un populārs gleznu temats pat priekš Karavadžo, kurš radīja arī citas gleznas ar viņu meditācijā un rakstot. Šajā attēlā Hieronīms iegrimis lasīšanā un izstieptā rokā tur rakstāmspalvu. Ticis ierosināts, ka Hieronīms attēlots tulkojot "Vulgātu".[2]
Vēsture labot šo sadaļu
Parasti tiek uzskatīts, ka glezna tapusi no 1605. līdz 1606. gadam, pamatojoties uz 17. gadsimta mākslas biogrāfa Džanpjetro Bellori apgalvojumiem, lai arī Deniss Māhons piedāvā 1602. līdz 1604. gadu.[3][4][5] Saskaņā ar Bellori, Karavadžo gleznu radīja pēc kardināla Šipiones Borgēzes pasūtījuma,[6] kurš par kardinālu kļuva 1605. gadā, bet ir iespējams ka Borgēze to ieguva vēlāk, jo tā nav pieminēta 1613. gada Šipiones Franuči dzejā, kas aprakstīja Borgēzes Karavadžo kolekciju.[3] Lai arī datums var būt neprecīzs, tiek uzskatīts, ka darbs nācis no Karavadžo vēlā Romas perioda,[7] kas noslēdzās ar gleznotāja trimdu Maltā 1606. gadā.[8]
Par to, vai "Svētais Hieronīms" ir Karavadžo darbs, dažkārt tiek izteiktas šaubas, jo no 1700. līdz 1893. gadam tas Borgēzes inventāra sarakstos tika piedēvēts Husepem de Riberam.[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Karavadžo (1985. gada izdevums); lappuse: 193.
- ↑ Marco Bussagli. Italian Art. Giunti Editore Firenze Italy, April 2009. 346. lpp. ISBN 978-88-09-03726-7. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijs.
- ↑ 3,0 3,1 Creighton Gilbert. Caravaggio and His Two Cardinals. Penn State Press, 1995. 107–. lpp. ISBN 978-0-271-01312-1. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijs.
- ↑ 4,0 4,1 Howard Hibbard. Caravaggio. Westview Press, 1985. gada 5. marts. 320. lpp. ISBN 978-0-06-430128-2. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijs.[novecojusi saite]
- ↑ Paolo Moreno, Chiara Stefani. The Borghese Gallery. Touring Editore, 2000. 192. lpp. ISBN 978-88-365-1946-0. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijs.
- ↑ Giovanni Pietro Bellori. The lives of the modern painters, sculptors and architects. Cambridge University Press, 2005. 188. lpp. ISBN 978-0-521-78187-9. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijs. Ignorēts nezināms parametrs
|translator=(tiek ieteikts|others=) - ↑ Andrea Pomella. Caravaggio: An Artist through Images. ATS Italia Editrice, 2005. 105. lpp. ISBN 978-88-88536-62-0. Skatīts: 2010. gada 28. jūnijs.
- ↑ Hibbard (1985), p. 206.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Hieronīms.
