Vikipēdija

Sunākstes luterāņu baznīca

(Pāradresēts no Sunākstes baznīca)

Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Sunākstes Baltā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Jēkabpils novadā Sēlijā. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.[1]

Sunākstes baznīca
Sunākstes baznīca (Latvija)
Sunākstes baznīca
Sunākstes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Viesītes pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Koordinātas 56°26′00″N 25°31′24″E / 56.43333°N 25.52333°E / 56.43333; 25.52333Koordinātas: 56°26′00″N 25°31′24″E / 56.43333°N 25.52333°E / 56.43333; 25.52333
Piederība konfesijai Luterisms
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils Ampīrs
Celtniecības sākums 1827
Celtniecības beigas 1829
Oficiālais nosaukums: Sunākstes luterāņu baznīca ar žogu
Aizsardzības numurs 8887
Vērtības grupa Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 2013. gada 11. janvāris

Vēsture

labot šo sadaļu

Uzskata, ka jau Livonijas ordeņa Sēlpils fogtejas laikā 1516. gadā Frīdrihs fon Plāters Sunākstē dibinājis vikāriju, bet 1570. gadā, pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera laikā, celta senākā Sunākstes baznīca. Tā bijusi koka būve un atradusies uz tā paša uzkalniņa, kur tagad stāv mūra dievnams. Poļu-zviedru kara laikā 1610. gadā baznīca bijusi sliktā stāvoklī, bet 1636. gadā tā tika nopostīta pilnīgi, tādēļ draudze apmeklēja Sēlpils baznīcu. Pēc Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira 1682. gada 5. jūnija rīkojuma uzsākta mācītājmuižas (pastorāta) dzīvojamās mājas, klēts, staļļa un citu ēku celtniecība.

Pēc Lielās mēra epidēmijas 1712. gadā ļaužu un mācītāju trūkuma dēļ Sunākstes un Sēlpils draudzes apvienoja.[2] Apvienotajai draudzei 1742. gadā ar mācītāja Radecka gādību uzcēla jaunu Sēlpils-Sunākstes draudzes koka baznīcu, kas līdz 1816. gadam atradās apmēram 5 km uz ziemeļiem no tagadējās baznīcas pie senā ceļa uz Koknesi mūsdienu „Zvanītāju” māju vietā. Tajā no 1766. līdz 1796. gadam sprediķoja Vecais Stenders un vēlāk viņa dēls Jaunais Stenders. 1816. gada augustā, tuvējam Pīrāgu krogam aizdegoties, liesmās aizgāja bojā arī Sunākstes baznīca un turpmākos gadus dievkalpojumi tika noturēti Vārnavas muižas privātkapelā.

No 1826. gada 21. jūlija līdz 1829. gada 12. oktobrim Sunākstes Baznīckalnā, netālu no mācītājmuižas, notika jaunas mūra baznīcas celšana. 1860. gada 11. maijā ugunsgrēkā nodega mācītājmuižas dzīvojamā ēka ar arhīvu. Līdz 1863. gadam no baļķiem uzcēla jaunu pastorāta dzīvojamo ēku ar dakstiņu jumtu. 1871. gadā Sēlpils un Sunāktes draudzes atkal sadalīja. No 1874. gada Āžu miesta iedzīvotājiem dievkalpojumus, arī kristības, laulības, pieņemšanu pie Sv. Vakarēdiena, sāka noturēt turienes pagastskolas lūgšanu telpā. Pēc Kurzemes tautskolu pārskata 1875. gadā Sunākstes draudzes skolās mācījās 241 skolēns.[3] 1905. gada revolūcijas laikā 1905. gada naktī no 27. uz 28. novembri revolucionāri iebruka mācītājmuižā, dievkalpojuma laikā Pirmajos Ziemassvētkos mācītājs J. Stenders pamanījis pret sevi vērstu pistoles stobru.[4] Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā vācu armijas karavīri izdemolēja mācītājmuižas ēkas.[5] 1937.-1939. gadā no Sunākstes draudzes atdalītajai Viesītes luterāņu draudzei uzcēla jaunu Viesītes baznīcu.

2004. gada 29. augustā vecās koka Sēlpils-Sunākstes baznīcas vietā atklāja koktēlnieku brāļu A. un I. Rūrānu veidoto piemiņas stabu, kas simboliski atveido baznīcu.[6]

Dziedāšanas svētki

labot šo sadaļu
 
Sunākstes baznīca Pirmā pasaules kara laikā.
 
Sunākstes mācītājmuižas parks (1918).

Pēc I Vispārīgajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem mācītājs Kārlis Gotlobs Stenders 1873. gada 22. augustā 10 priekšpusdienā Sunākstes baznīcā, pēc tam pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas audzē sarīkoja dziedāšanas svētkus, kurā piedalījās astoņi kori no sešām Kurzemes guberņas Sēlpils draudzes novada dziedāšanas biedrībām ar aptuveni 200 dziedātājiem. No biļešu pārdošanas ieņemtā nauda bija paredzēta G. F. Stendera "goda staba" celšanai.[7] Sunākstes mācītājmuižas audzē risinājās dziesmu kari un pirmo vietu ieguva Sunākstes jauktais koris. “Latviešu Avīzes” un “Mājas Viesis” ziņoja, ka svētkos bijuši pieci līdz seši tūkstoši klausītāju.[8][9]

Nākamos lokālos dziesmusvētkus Sēlpilī 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds (1833–1905). Dziesmu karos atkal uzvarēja sunākstiešu koris.[10]

  •  
    Sunākstes dziedāšanas svētku trīsdaļīgā programma (1873)
  •  
    Sunākstes mācītājmuižas ēkas no baznīcas torņa
  •  
    Sunākstes mācītājmuiža 20. gadsimta sākumā

Mācītāji

labot šo sadaļu
  • Georgs Kristofs Radeckis (Radetzky, 1688–1769), Sunākstes-Sēlpils draudzes mācītājs (1712-1769)
  • Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (palīgmācītājs, 1766–1769), mācītājs (1769-1796)
  • Aleksandrs Johans Stenders (1744–1819), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1778–1796), mācītājs (1796-1819)
  • Johans Kristiāns Stenders (1787–1862), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1814–1819), mācītājs (1819-1862)
  • Teodors Krēzostoms Stenders (1822–1855), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1853–1855)
  • Kārlis Gotlobs Stenders (1830–1894), Sunākstes-Sēlpils draudzes adjunkts (1857–1862), Sunākstes-Sēlpils mācītājs (1862-1894), Sunākstes draudzes mācītājs (1871-1894), Sēlpils iecirkņa prāvests (1893–1894)
  • Johans Stenders (1864–1945), Sunākstes mācītājs (1894-1918)

Baznīcas un tās apkārtnes apraksts

labot šo sadaļu
 
Angeles fon Bēras (Angele von Behr) kaps pie Sunākstes baznīcas kapsētas (1916).

Sunākstes baznīca celta laikā no 1827. līdz 1829. gadam ampīra stilā, tai ir trīsstāvu tornis ar uzsvērtām dzegām. Baznīcas altāris veidots neogotikas stilā un izceļas ar gotisko elementu bagātību. Baznīcā ir Johana Leberehta Egnika altārglezna "Kristus debesbraukšana" (1844), kas 2004. gadā tā aizstāta ar fotokopiju. Apskatāmas piemiņas plāksnes Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem un uz Sibīriju izvestajiem.

1989. gadā pie baznīcas atklāja piemiņas akmeni Vecajam Stenderam ar uzrakstu no "Augstās gudrības grāmatas". Blakus baznīcai atrodas jaunā kapsēta, bet otrpus ceļam t.s. Stendera kalniņš ar veco kapsētu. Stendera kapakmens ir Daugavas dolomīta plāksne ar iekaltu uzrakstu: "Še aprakts G.F.Stenders. Latvis, dz. 1714., mir. 1796., ar savu gaspažu." Ārpus vecās kapsētas žoga atrodas vientuļš kaps, kuru rotā balts eņģelis. Šeit apglabāta Angela fon Bēra, kura savu dzīvi beidza pašnāvībā nelaimīgas mīlestības dēļ. No vecās kapsētas līdz bijušajai mācītājmuižas vietai izveidota Stendera ābeces taka, kas turpinās kā Augstas gudrības taka līdz Gudrības avotam. 2022. gadā Stendera biedrība kopā ar tēlnieku Ojāru Feldbergu paziņoja par skulpturālā ansambļa "Gaismas vārti" izveidi uz bijušās mācītājmuižas pamatiem.[11]

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Sēlpils iecirknis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 3. aprīlī.
  2. ↑ Th. Kallmeyer, G. Otto. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands. Rīga: Grothuss, 1910. S. 75
  3. ↑ Vičs A. Kurzeme no 1800. — 1885. gadam. Latviešu skolu vēsture. 2. grāmata. Rīga, RLB Derīgu grāmatu nodaļa, 1926.-272. lpp.
  4. ↑ Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju. O. Nonāca priekšvārds un sakārtojums. Rīga: Kultūras balss, 1930. 144.–
  5. ↑ «Māra Grudule. STENDERU DZIMTA SĒLIJĀ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 4. aprīlī.
  6. ↑ «Kultūrvēsturiski bagātā Viesītes apkārtne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 3. aprīlī.
  7. ↑ Dziesmu svētku programma Stendera biedrības lapā
  8. ↑ Kāds dziedātājs. No Sunākstes. "Mājas Viesis" 1873. gada 29. septembrī
  9. ↑ Dziedāšanas svētki [Sunākstē]. "Latviešu Avīzes", 1873. gada 17. oktobrī
  10. ↑ Par Sēlpils dziesmusvētkiem: Sbrg. [A. Šķerbergs]. Ziņa par Sēlpils dziedāšanas svētkiem. "Mājas Viesis" 1878. gada 9. septembrī un 16. septembrī
  11. ↑ Sunākstes mācītājmuižas parkā atgriežas talkotāji staburags.lv 2022. gada 14. maijā

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sunākstes_luterāņu_baznīca&oldid=3884693"