Sublimācija (fizika)

Šis raksts ir par fāžu pāreju molekulārfizikā. Par citām jēdziena sublimācija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Sublimācija ir vielas pāreja no cietās fāzes tieši gāzveida fāzē, apejot šķidro fāzi. Sublimācija ir fāžu pāreja, kas notiek temperatūrās un spiedienos, kas ir mazāki par trīskāršo punktu. Lielākā daļa cietvielu, paaugstinot temperatūru, atmosfēras spiedienā izkūst (pāriet šķidrā fāzē). Pazeminot sublimējušas vielas tvaiku temperatūru, notiek desublimācija — vielas pāreja atpakaļ cietajā fāzē. Sublimāciju lieto vielu attīrīšanai, jo piemaisījumi bieži vien nesublimējas. Ledus sublimāciju vakuumā lieto sublimācijas žāvēšanai. Šādos apstākļos var panākt lielu žāvēšanas ātrumu zemās temperatūrās (var strauji izžāvēt karstumneizturīgas vielas).

Sublimācija kā vielu attīrīšanas metode

Sublimāciju var izmantot tādu vielu attīrīšanai, kuras karsējot no cietās fāzes nepāriet šķidrumā, bet uzreiz tvaika fāzē. Var teikt, ka sublimācija ir process, kurā sasildīta kristāliska viela pāriet tvaika stāvoklī, un dzesējot tvaiks uz aukstas virsmas veido kristālus. Metodi var lietot tajos gadījumos, kad piemaisījumu gaistamība atšķiras no vielas gaistamības. Sublimācijas procesā parasti ir maz zudumu, var iegūt iznākumus virs 95%. Izmanto galvenokārt laboratorijās un attīra vielu daudzumus līdz 10 g. Galvenais uzdevums kvalitatīva rezultāta iegūšanai ir efektīva dzesēšana. Sublimācijai izmanto dažādas iekārtas, no kurām visvienkāršākā sastāv no vārglāzes un piltuves. Tā kā piltuvi dzesēt nevar, tad lieto arī dažādas speciālas iekārtas, kas nodrošina dzesēšanu.

Cietvielas, kas atmosfēras spiedienā sublimējas

• Naftalīns
• Jods
• Oglekļa dioksīds (sausais ledus)

Skatīt arī

• Viršanas temperatūra
• Kušanas temperatūra
• Fāžu stāvokļa diagramma

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sublimācija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)