Strupdegunpērtiķi
Strupdegunpērtiķi (Rhinopithecus) ir Mērkaķu dzimtas ģints un ir reta un nav pilnībā izpētīta. Daži taksonomisti grupē strupdegunpērtiķus kopā ar Pygathrix ģinti. Strupdegunpērtiķu ģinti veido 5 sugas.
| Strupdegunpērtiķi Rhinopithecus (Milne-Edwards. 1872) | |
|---|---|
 Zeltainais Strupdegunpērtiķis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) |
| Virsdzimta | Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Ģints | Strupdegunpērtiķi (Rhinopithecus) |
| Iedalījums | |
 Strupdegunpērtiķi Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuStrupdegunpērtiķi dzīvo Āzijā, to izplatības areāls aptver Ķīnas dienvidus (īpaši Tibetu, Sičuaņu, Junaņu un Guidžou), līdz Mjanmas un Vjetnamas ziemeļu daļām. Šie pērtiķi apdzīvo kalnu mežus līdz vairāk nekā 4000 m augstumam. Ziemā viņi pārvietojas dziļi nošķirtos reģionos. Augstkalnu apgabali ir attālāki, un cilvēkiem ir grūtāk piekļūt un ietekmēt ar savu darbību, un citos pētījumos ir konstatēts mazāk mežu izciršanas, vairāk mežu atjaunošanas un apmežošanas, mazāka areāla samazināšanās un mazāka izzušana topogrāfiski sarežģītos kalnu rajonos. Visas Rhinopithecus sugas apdzīvo pirmatnējo mežu, ar koku segumu ≥ 75% kas veido saglabājamu nozīmigu biotopu.[1]
Izskats
labot šo sadaļuŠie pērtiķi ir nosaukti pēc īsa deguna celma uz to apaļajām sejām ar nāsīm, kas izkārtotas uz priekšu. Viņiem ir salīdzinoši daudzkrāsains un garš kažoks, īpaši plecos un mugurā. Tie izaug līdz 51–83 cm garumam, kopā ar asti 55–97 cm.
Dzīvesveids
labot šo sadaļuLielo daļu savas dzīves pērtiķi pavada kokos. Pērtiķi dzīvo kopā ļoti lielās grupās, kurās ir līdz 600 dzīvniekiem, sadaloties mazākās grupās pārtikas trūkuma laikā, piemēram, ziemā. Grupās ir daudz vairāk vīriešu kārtas dzīvnieku nekā sieviešu. Šiem pērtiķiem ir teritoriāls instinkts, viņi savu teritoriju aizstāv galvenokārt ar skaļiem saucieniem, tiem ir liels skaņu repertuārs, reizēm atsevišķam dzīvniekam radot skaņas signālus, bet citreiz to rada kopā vairāki dzīvnieki.
Barība
labot šo sadaļuŠo dzīvnieku barība sastāv galvenokārt no koku skujām, ķērpjiem, bambusa asniem, augļiem un lapām. Daudzkameru kuņģis palīdz viņiem sagremot pārtiku.
Vairošanās
labot šo sadaļuPārošanās impulsu pamatā raida mātīte. Viņa uzņem acu kontaktu ar tēviņu un uz īsu brīdi aizbēg, tad pazibina savus dzimumorgānus. Ja tēviņš izrāda interesi (kas ne vienmēr notiek), viņš pievienojas mātītei, un viņi pārojas. 200 dienu grūtniecības periods beidzas ar viena mazuļa dzemdībām pavasara beigās vai vasaras sākumā. Jaunie dzīvnieki kļūst pilnībā nobrieduši apmēram sešu līdz septiņu gadu laikā. Zoologiem maz zināms par viņu dzīves ilgumu.
Klasifikācija
labot šo sadaļuStrupdegunpērtiķu ģinti veido 5 sugas, no kurām viena iedalās pasugās:
- Zeltainais strupdegunpērtiķis (Rhinopithecus roxellana)
- R. r. hubeiensis
- R. r. qinlingensis
- R. r. roxellana
- Melnais strupdegunpērtiķis (R. bieti)
- Pelēkais strupdegunpērtiķis (Rhinopithecus brelichi)
- Mjanmas strupdegunpērtiķis (Rhinopithecus strykeri)
- Tonkinas strupdegunpērtiķis (Rhinopithecus avunculus)
Dzīvnieku aizsardzība
labot šo sadaļuGan Zeltainais strupdegunpērtiķis,[2] gan melnais strupdegunpērtiķis[3] ir apdraudētas sugas, savukārt pārējās trīs sugas ir kritiski apdraudētas.[4][5][6]
Zeltaino strupdegunpērtiķu grupām ar lielām populācijām ir liela ģenētiskā daudzveidība, taču tajās ir arī augstāks tuvradniecības līmenis nekā citiem pērtiķiem.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Nüchel, Jonas; Bøcher, Peder Klith; Xiao, Wen; Zhu, A-Xing; Svenning, Jens-Christian (2018. gada 31. aug.). "Snub-nosed monkeys (Rhinopithecus): potential distribution and its implication for conservation". Biodiversity and Conservation 27 (6): 1517–1538. doi:10.1007/s10531-018-1507-0. PMC 6560942. PMID 31258260.
- ↑ «IUCN Red List of Threatened Species».
- ↑ «IUCN Red List of Threatened Species».
- ↑ «IUCN Red List of Threatened Species».
- ↑ «IUCN Red List of Threatened Species».
- ↑ «IUCN Red List of Threatened Species».