Stoksa likums ir mehānikas likums, tas nosaka frontālās pretestības spēku, kāds darbojas uz lodi, kura kustas viskozā vidē (šķidrumā vai gāzē)[1]. Svarīgi atšķirt Stoksa likumu no Stoksa teorēmas un Stoksa nobīdes[2].

Frontālās pretestības spēks

labot šo sadaļu

Uz simetrisku ķermeni, kas kustas šķidrumā vai gāzē, darbojas spēks, kurš vērsts pretēji ķermeņa ātruma virzienam, šo spēku sauc par frontālās pretestības spēku un apzīmē ar  , tā modulis   ir proporcionāls ķermeņa kustības ātruma vektora modulim  , vides dinamiskajai viskozitātei   un ķermeņa raksturīgajam izmēram  :

 ,   ir koeficients, kas atkarīgs no ķermeņa formas un tā orientācijas šķidruma vai gāzes plūsmā.

Šī formula ir pareiza tikai tad, ja viskozā vide aptek ķermeni laminārā plūsmā, tas ir, ja šķidruma / gāzes strūklas tek savstarpēji paralēli un, apliekdamās ap ķermeni, neveido virpuļus. Plūsma ir lamināra, ja  , kur   ir vides blīvums.[3]

Stoksa likuma būtība

labot šo sadaļu

Pēc Stoksa likuma aprēķina   lodei, kuras rādiuss ir  . Tad  , un

 .

Šo formulu lieto, veicot aprēķinus par viskozās vidēs krītošiem ķermeņiem.

Stoksa likums darbojas tikai tad, ja  , kur   ir ķermeņa blīvums,   ir vides blīvums,   ir brīvās krišanas paātrinājums.[3]

Izrietošās formulas

labot šo sadaļu

 , kur   ir smaguma spēks.

 , kur   ir Arhimēda spēks.

 

 , kur   ir vienmērīgi krītošā ķermeņa ātrums.[3]

  1. «Stoksa likums». termini.gov.lv. Skatīts: 24.05.2021.
  2. «Stokes' law». en.wikipedia. Skatīts: 24.05.2021.
  3. 3,0 3,1 3,2 V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters, E. Vainovskis. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 46. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu