Vikipēdija

Steinernema glaseri

Steinernema glaseri ir nematožu suga no Steinernematidae dzimtas. Pirmo reizi sugu aprakstīja 1929. gadā, dabūjot īpatņus no Popillia japonica vabolēm ASV Ņūdžersijas štatā.[1]

Steinernema glaseri
Steinernema glaseri (Steiner, 1929)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsNematodes (Nematoda)
KlaseChromadorea
KārtaRhabditida
ApakškārtaRhabditina
InfrakārtaRhabditomorpha
DzimtaSteinernematidae
ĢintsSteinernema
SugaSteinernema glaseri

Izplatība labot šo sadaļu

Steinernema glaseri ir izplatīta Ziemeļamerikā (ASV štatos — Luiziāna, Misisipi, Ziemeļkarolīna, Florida, Teksasa, Alabama) un Dienvidamerikā (Brazīlijas štatā Riugrandi du Sula).[1] Introducēta Eiropā.

Apraksts labot šo sadaļu

Steinernema glaseri ir mikroskopiskas nematodes; pieaugušās nematodes sasniedz 1500—1900 mikrometrus garumā. Vispārēji morfoloģiski tēviņi ir līdzīgu mātītēm.[1] Infektīvo juvenīļu ķermeņa garums ir 864—1448 mikrometri.[1]

Ekoloģija labot šo sadaļu

Šīs nematodes galvenokārt inficē augsnē dzīvošos kukaiņus, it īpaši no vaboļu kārtas, pie tām pieder nākamo dzimtu pārstāvji:[1]

Turklāt nematodes parazitē arī uz zvīņspārņiem (piemēram, Galleria mellonella, Ostrinia nubialis, Sesamia nonagriodes, Spodoplera lilloralis, Spodoptera litura), taisnspārņiem, blaktīm (piemēram, Aphis gossypii), Divspārņiem (piemēram, Liriomyza trifolii) un citiem.[1][13]

Attīstība labot šo sadaļu

Steinernema glaseri sugas dzīves cikls ir līdzīgs citiem Steinernematidae dzimtas pārstāvjiem. Taču šī suga attīstās daudz ātrāk pār cietiem Steinernematidae Galleria mellonella zvīņspārņu sugās. Steinernema glaseri sugai pietiek 3—4 dienas lai attīstīties no parazītiskās juvenīlas līdz pieaugušam īpatnim, bet, piemēram, Steinernema carpocapsae sugai nepieciešams 5 dienas.[1][14]

Šai sugai lai labi attīstītos un izdzīvotu nepieciešama apkārtējas vides temperatūra 15—35 °C. Infektīvas juvenīlas nematodes atrodas uz augsnes virsmas. Nematožu vairākums padziļinās augsnes dziļumā. Šai sugai vairāk patīk smiltaina augsne, nekā augsnē ar mālu un smilšmālu, jo nematodes patērē vairāk enerģijas kustoties sīkākās porās mālu un smilšmālu augsnē. Augsnē šīs nematodes kustās, meklējot kukaiņu saimnieku. Ja saimnieks tika atrasts infektīvas juvenīlas iekļūst kukaiņu ķermeņi caur muti, spirakuliem vai anālo atveri. Ķermenī nematodes novietojas dobumos, kur izdala baktērijas un sāk attīstīties.[1]

Asociācija ar baktērijām labot šo sadaļu

Infektīvo juvenīļu zarnu traktā atrodas Xenorhabdus poinarii baktēriju šūnas. Baktērijas ir brūni pigmentēts, taču pigmentācijas intensitāte mainās šīs sugas robežās, galvenokārt tā mainās baktēriju štammiem.[1]

Kaitēkļu bioloģiskā kontrole labot šo sadaļu

Steinernema glaseri ir pirmā nematožu suga, kas tika intensīvi izmantota kukaiņu populāciju bioloģiskā kontrolē.[1] Tā tiek izmantota pa visu pasauli lai kontrolētu lauksaimniecisko kaitēkļu populācijas.[3][11][15]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 Wouts, Mracek, Gerdin & Bedding, 1982. Steinernema glaseri. Entomology & Nematology Department, University of Florida.
  2. ↑ Declan J. Fallon, Leellen F. Solter, Melody Keena, Michael McManus, James R. Cate & Lawrence M. Hanks. Susceptibility of Asian longhorned beetle, Anoplophora glabripennis (Motchulsky) (Coleoptera: Cerambycidae) to entomopathogenic nematodes. Biological Control, 30 (2004) 430–438.
  3. ↑ 3,0 3,1 Declan J. Fallon, Leellen F. Solter, Leah S. Bauer, Deborah L. Miller,James R. Cate & Michael L. McManus. Effect of entomopathogenic nematodes on Plectrodera scalator (Fabricius) (Coleoptera: Cerambycidae). Journal of Invertebrate Pathology 92 (2006) 55–57
  4. ↑ Viviane Santos, Alcides Moino Junior, Vanessa Andaló, Camila Costa Moreira & Ricardo Alves de Olinda. Virulência de nematoides entomopatogênicos (Rhabditida: Steinernematidae e Heterorhabditidae) para o controle de Diabrotica speciosa Germar (Coleoptera: Chrysomelidae). Ciênc. agrotec., Lavras, v. 35, n. 6, p. 1149-1156, nov./dez., 2011
  5. ↑ Arun K. Yadav. Efficacy of indigenous entomopathogenic nematodes from Meghalaya, India against the larvae of taro leaf beetle, Aplosonyx chalybaeus (Hope). Journal of Parasitic Diseases, October 2012, Volume 36, Issue 2, pp 149-154
  6. ↑ Allen L. Szalanski, Toby W. Palmer, Tanja Mckay & C. Dayton Steelman. Infectivity of Steinernema spp. (Nematoda: Steinernematidae) to Adult Litter Beetles, Alphitobius diaperinus (Coleoptera: Tenebrionidae) in the Laboratory. Biocontrol Science and Technology, (February 2004), Vol. 14, No. 1, 81/85. doi:10.1080/0958315031000151729
  7. ↑ Claudia Dolinski, Eleodoro Del Valle & Robin J. Stuart. Virulence of entomopathogenic nematodes to larvae of the guava weevil, Conotrachelus psidii (Coleoptera: Curculionidae), in laboratory and greenhouse experiments. Biological Control 38 (2006) 422–427
  8. ↑ Fanny Barsics, Eric Haubruge & François J. Verheggen. Wireworms` Management: An Overview of the Existing Methods, with Particular Regards to Agriotes spp. (Coleoptera: Elateridae). Insects 2013, 4, 117-152. doi:10.3390/insects4010117
  9. ↑ Ibrahim Cakmaka, Selcuk Hazirb, Derya Ulugb & Mehmet Karagoz. Olfactory response of Sancassania polyphyllae (Acari: Acaridae) to its phoretic host larva killed by the entomopathogenic nematode, Steinernema glaseri (Rhabditida: Steinernematidae). Biological Control, Volume 65, Issue 2, May 2013, Pages 212–217
  10. ↑ Bradford M. R. Kard, Fred P. Hain & Wayne M. Brooks. Field Suppression of Three White Grub Species (Coleoptera: Scarabaeidae) by the Entomogenous Nematodes Steinernema feltiae and Heterorhabditis heliothidis. Journal of Economic Entomology, pp. 1033-1039, 1 August 1988. doi:http://dx.doi.org/10.1093/jee/81.4.1033
  11. ↑ 11,0 11,1 Albrecht M. Koppenhöfer, Cesar R. Rodriguez-Saona, Sridhar Polavarapu & Robert J. Holdcraft. Entomopathogenic nematodes for control of Phyllophaga georgiana (Coleoptera: Scarabaeidae) in cranberries. Biocontrol Science and Technology, Vol. 18, No. 1, 2008, 2131
  12. ↑ Walters Javad Karimi, Aziz Kharazi-pakdel, Toyoshi Yoshiga & Mina Koohi-habibi. Report of entomopathogenic nematode, Steinernema glaseri, from Iran. Russian Journal of Nematology, 2009, 17 (1), 83 - 85
  13. ↑ Maria M. Acúera de Doucet & Rosa Gabarra. On the occurrence of Steinernema glaseri (Steiner, 1929) (Steinernematidae) and Heterorhabditis bacteriophora Poinar, 1976 (Heterorhabditidae) in CataJogne, Spain. Fundam. appl. NemalOl., 1994, 17(5),441-443
  14. ↑ Rakesh K. Setha, Tapan K. Barika & Sonal Chauhan. Interaction of entomopathogenic nematodes, Steinernema glaseri (Rhabditida: Steinernematidae), cultured in irradiated hosts, with ‘F1 sterility’: Towards management of a tropical pest, Spodoptera litura (Fabr.) (Lepidoptera: Noctuidae). Biocontrol Science and Technology, Volume 19, Supplement 1, 2009. doi:10.1080/09583150902814515
  15. ↑ Liwang Cui, Randy Gaugler & Yi Wang. Penetration of Steinernematid Nematodes (Nematoda: Steinernematidae) into Japanese Beetle Larvae, Popillia japonica (Coleoptera: Scarabaeidae). Journal of Invertebrate Pathology, Volume 62, Issue 1, July 1993, Pages 73–78
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Steinernema_glaseri&oldid=3684935"