Spānijas kailgliemezis
Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus) ir meža kailgliemežu dzimtas gliemezis.
| Spānijas kailgliemezis Arion lusitanicus, (Mabille, 1868) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
| Apakšklase | Plaušgliemeži (Pulmonata) |
| Kārta | Kātacu plaušgliemeži (Stylommatophora) |
| Virsdzimta | Meža kailgliemeži (Arinoidea) |
| Dzimta | Meža kailgliemeži (Arionidae) |
| Ģints | Arion |
| Suga | Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus) |
| Sinonīmi | |
| |
 Spānijas kailgliemezis Vikikrātuvē | |
Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām invazīvajām gliemju sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem kultūraugiem, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus.[1]
Latvijas Malakologu biedrība Spānijas kailgliemezi pasludināja par Gada gliemi 2017, lai apzinātu sugas izplatību un maksimāli to ierobežotu.[2]
Apraksts labot šo sadaļu
Kailgliemeža izstiepta ķermeņa garums 7—14 cm. Pārsvarā netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā, bet sastopami arī brūnganāki, oranžāki un pelēcīgāki eksemplāri, melni īpatņi sastopami ārkārtīgi reti.[3] Pēda gandrīz balta, gļotas bezkrāsainas. Ķermeņa virsmas kārpiņveida izcilnīši lieli, iegareni un labi saskatāmi.[1]
Spānijas kailgliemeži dienā uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Barībai izmanto dažādus lakstaugus. Lietainā laikā aktīvi arī dienā.
Vairošanās labot šo sadaļu
Spānijas kailgliemeži ir hermafrodīti, tiem iespējama arī pašapaugļošanās. Augusta vidū tie sasniedz dzimumbriedumu un pārojas ar daudziem partneriem. Rudenī tiek dētas olas gan mitrā augsnē un komposta kaudzēs, gan zem dažādiem priekšmetiem. Pēc tam pieaugušie īpatņi iet bojā. Ziemo mazuļu stadijā. Dzīves ilgums aptuveni viens gads.[2]
Izplatība labot šo sadaļu
Pēc pamatizcelsmes Spānijas kailgliemezis ir Ziemeļspānijas un Rietumfrancijas suga. Sastopams mežos, pļavās, dārzos, dzīvžogos un dažādos mitrājos. Pirmo reizi ārpus dabiskā areāla sastapts 1972. gadā Austrijā. Strauji izplatījies ārpus sava sākotnējā areāla un šobrīd ir sastopams gandrīz visā Eiropā, kur kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem.[2] Spānijas kailgliemežu izplatīšanos veicina galvenokārt stādu audzētavas, augu tirdzniecība un dārzeņu imports. Ar stādiem pārvadā gan gliemežu olas, gan mazuļus.
Latvijā pirmo reizi Spānijas kailgliemezis sastapts 2009. gadā, ievests, visdrīzāk, ar stādāmo materiālu. Tālākajos gados strauji izplatījies un 2018. gadā suga apstiprināta 57 atradnēs 46 vietās.[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS». latvijasdaba.lv. Skatīts: 2018. gada 11. martā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas — Spānijas kailgliemežu novērojumiem Dabasdati.lv
- ↑ «Gada gliemis 2017». Latvijas Malakologu biedrība. Skatīts: 2018. gada 11. martā.
- ↑ Latvijā strauji izplatās invazīvie Spānijas kailgliemeži; valsts līmenī nav organizēta cīņa ar tiem LSM