Komposts

Komposts (no latīņu: compositus — ‘saliktais’) ir organisks augsnes ielabošanas līdzeklis, kuru pievieno augsnei, lai saglabātu un uzlabotu tās fizikālās un ķīmiskās īpašības un bioloģisko aktivitāti. Kompostu iegūst, kompostējot bioloģiski sadalāmos atkritumus. Komposts tiek izmantots kā augsnes auglības uzlabotājs dārzkopībā, apkārtnes labiekārtošanā, pilsētu apzaļumošanā un organiskajā lauksaimniecībā, samazinot atkarību no komerciāliem, ķīmiskiem mēslojumiem. Kompostēšana ir nozīmīga atkritumu pārvaldības sastāvdaļa, jo 20% atkritumu ir kompostējami materiāli. Kompostēšana labāka par izmešanu atkritumu poligonos, jo tiek samazināta metāna izdalīšanās.

Komposts

Kompostēšana

Kompostēšana ir aerobiska cietu, organisku izmešu sadalīšanās. Tādējādi organiski materiāli tiek izmantoti atkārtoti. Sadalīšanās rezultātā veidojas humusam līdzīgs materiāls jeb komposts, kas ir labs augu mēslojums.

Organismiem, kas veic kompostēšanu, ir nepieciešamas šādas vielas:

• Ogleklis ir enerģijas avots. Mikroorganismi izmanto oglekli oksidēšanai, tā iegūstot siltumu, kas nepieciešams citiem sadalīšanas procesiem.
• Slāpeklis ir nepieciešams, lai mikroorganismi augtu un vairotos.
• Skābeklis ir nepieciešams oglekļa oksidēšanai. Aerobiskām baktērijām nepieciešamais skābekļa daudzums ir 5%.
• Ūdens ir nepieciešams sadalīšanās uzturēšanai, taču tas nedrīkst kavēt skābekļa piekļuvi.

Kompostēšana ir visefektīvākā, ja oglekļa un slāpekļa attiecība ir 25:1. Ja šī attiecība ir lielāka par 30, tad iestājas slāpekļa bads. Ja attiecība ir mazāka par 15, tad liekais slāpeklis tiek izdalīts kā amonjaks.

Ja gaisa un mitruma attiecība ir optimāla, tad temperatūra kompostā sasniedz 54–71°C, līdz lielākā daļa masas ir sadalījusies.

Organismi

Organismi sadala biomasu un pārvērš to par kompostu, ja ir pietiekami un nav par daudz ūdens, skābekļa, oglekļa un slāpekļa. Organismi tiek iedalīti tādos, kas sadala ķīmiskā ceļā, un tādos, kas sadala fiziski — sasmalcinot, graužot un sagremojot.

Ķīmiskie sadalītāji

Baktērijas. Tās ir lielākā mikroorganismu daļa, kas ir sastopami kompostā. Baktērijas pārstrādā oglekli un slāpekli par augiem derīgām barības vielām: slāpekli, fosforu un magniju. Atkarībā ko kompostēšanas fāzes kompostā ir vairāk vai nu mezofilo, vai termofilo baktēriju. Mezofilas baktērijas paaugstina temperatūru kompostā, oksidējot organisko materiālu.

Termofilas baktērijas aug un vairojas temperatūrā, kas nav zemāka par 25°C un vislabāk jūtas, ja temperatūra ir 40–60°C. Augstākā temperatūrā, kāda var būt milzīgās komposta kaudzēs, šīs baktērijas iet bojā. Šīs baktērijas ir visur.

Aktinobaktērijas sadala lielas organiskās molekulas, piemēram, lignīnu un celulozi, no kā sastāv koka miza un papīrs. Tās piešķir kompostam trūdzemes smaržu.

Sēnītes, piemēram, pelējuma un rauga sēnītes, sadala to, ko nespēj baktērijas — lignīnu un celulozi.

Vienšūņi piedalās sadalīšanās procesā, apēdot neaktīvas baktērijas, sēnītes un mikroorganismu izdalījumus.

Fiziskie sadalītāji

Mušas pārtiek no gandrīz jebkāda organiska materiāla. Tās atnes uz komposta kaudzi baktērijas. Termofilā temperatūra komposta kaudzē neļauj tām vairoties.

Sliekas pārtiek no daļēji sadalījušamies materiāliem. Slieku izdalījumi satur slāpekli, kalciju, fosforu un magniju augiem uzņemamā formā. Slieku alas palīdz aerācijai un liekā mitruma izvadīšanai.

Kompostēšanas fāzes

Ideālos apstākļos kompostēšana norit trīs fāzēs:

1. Mezofilā fāze. Biomasas sadalīšana notiek vidējā temperatūrā, un to dara mezofili mikroorganismi.

2. Termofilā fāze. Temperatūra paaugstinās līdz 50–60°C, un pie sadalīšanas ķeras termofilas baktērijas.

3. Nobriešanas fāze. Enerģijas avots izsīkst, temperatūra samazinās, un mezofilās baktērijas pabeidz komposta veidošanu.

Kompostēšanas ilguma atkarība no temperatūras

Kompostēšanas laiks ir atkarīgs no materiāla daudzuma, daļiņu lieluma (šķelda sadalās ātrāk par zariem) un aerācijas. Lielas kaudzes uzkarst vairāk un paliek termofilā fāzē dienām un nedēļām.

Tā saucamā aukstā kompostēšana ilgst gadu. Tā notiek mazās kaudzēs, kādas ir piemājas saimniecībās, kur met virtuves un dārza atkritumus. Ja kaudze ir mazāka par kubikmetru, tad tajā neveidojas augsta temperatūra. Aukstā kompostēšanā nav nepieciešama maisīšana.

Patogēnu iznīcināšana

Tā kā komposta kaudzē temperatūra sasniedz 50°C, tad tiek iznīcināti daudzi patogēni un nezāļu sēklas. Stabilizēts komposts (biomasa, kurā mikroorganismi ir pabeiguši darbu un kura ir bijusi sasilusi līdz 50–70°C) nerada risku, jo tik augsta temperatūra neitralizē patogēnus un pat to cistas.

Tādos kompostēšanas produktos kā komposta mikroorganismu koncentrāts ("komposta tēja") un komposta ekstrakts ir atrasti patogēni, kas izraisa augu slimības. Aerētos komposta mikrobu koncentrātos to ir mazāk. Komposta ekstraktos ir mikroflora un enzīmi, kas nomāc sēnītes. Komposta koncentrātu un ekstraktu sterilizēšana samazina patogēnu nomākšanas efektu.

Slimības, kuras var iegūt no nenobrieduša komposta

Ja strādā ar kompostu, kas nav bijis karstajā jeb termofilajā fāzē (temperatūra nav sasniegusi 50°C), tad ir jālieto sejas maska un cimdi, lai pasargātos no slimībām.

• Aspergiloze
• Hipersensitīva pneimonija (farmer's lung)
• Histoplazmoze
• Leģionāru slimība
• Paronihija
• Stingumkrampji (tetanus)

Vides aizsardzība

Kompostēšana mājās samazina zaļo atkritumu daudzumu poligonos, tātad mašīnām ir mazāk jābrauc, tādējādi samazinās kaitīgo izmešu daudzums.

Materiāli, kurus var kompostēt

Organiskos atkritumus iedala divās daļās: brūnajos un zaļajos. Zaļos uzskata par slāpekļa avotu. Tie ir pārtikas produktu atliekas, pļauta zāle un svaigas lapas. Kompostēt var arī nobeigušos vai nobrauktus dzīvniekus, kā arī gaļas atlikumus, un tie tiek uzskatīti par slāpekļa avotu.

Brūnie atkritumi ir oglekļa avots. tipiski piemēri ir žāvēti augi un koksnes materiāli: kritušas lapas, salmi, šķelda, zari, koku stumbri, skujas, skaidas, koka pelni (nevis akmeņogļu pelni), papīrs, kartons u.c.

Daudzās saimniecībās kompostējamā pamatmasa ir kūtsmēsli. Pakaiši — salmi vai skaidas — ir oglekļa avots, mēsli — slāpekļa avots. Tie ir labs kompostējamais materiāls, ja mēsli un pakaiši jeb kāds papildu oglekļa avots ir sajaukti optimālā oglekļa un slāpekļa proporcijā. Cilvēku ekskrementi var tikt izmantoti kompostēšanai kā labs, organisks slāpekļa avots. To var ņemt gan no sausajām tualetēm, gan no septiķiem. Abos gadījumos ir jāņem vērā slimību iegūšanas riski. Nepietiekama šī organiskā materiāla apstrāde var radīt problēmas, kad komposts tiek iestrādāts zemē. Urīnu var liet komposta kaudzē kā koncentrētu slāpekļa avotu. Tā var palielināt komposta kaudzes temperatūru un spēju iznīcināt patogēnus un nezāļu sēklas. Urīns nepievilina slimību pārnēsātājus (mušas) un nesatur tādus patogēnus kā parazītu oliņas.

Ārējās saites

• Komposta veidošana un izmantošana