Arion ir meža kailgliemežu dzimtas (Arionidae) ģints. Lielākā daļa ģints sugu sastopamas Ibērijas pussalā.[1]

Arion
Sarkanais kailgliemezis (Arion rufus)
Sarkanais kailgliemezis (Arion rufus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
VirstipsSpirālveidīgie (Lophotrochoza)
TipsGliemji (Mollusca)
KlaseGliemeži (Gastropoda)
ApakšklasePlaušgliemeži (Pulmonata)
KārtaKātacu plaušgliemeži (Stylommatophora)
VirsdzimtaMeža kailgliemeži (Arinoidea)
DzimtaMeža kailgliemeži (Arionidae)
ĢintsArion
Arion Vikikrātuvē

Šīs ģints indivīdiem vienas sugas ietvaros var būt atšķirīga krāsa, tāpēc sugas ārēji vienu no otras ir grūti atšķirt. Katra gliemeža individuālo krāsu var ietekmēt izmantotā barība, vides apstākļi un dzīvnieka vecums.[2][3] Ar kuģiem veicot starptautiskus augu vai sēņu pārvadājumus, ģints gliemeži bieži nokļūst ārpus savā dabiskā areāla,[4] reizēm kļūstot par invazīvām sugām.

Ģintij pieder aptuveni 40 sugas, kuras iedala četrās apakšģintīs.[3] Vairākas sugas sastopamas arī Latvijājoslainais kailgliemezis (Arion ater), dzeltensvītras kailgliemezis (Arion fasciatus), dārza kailgliemezis (Arion hortensis), rūsganais kailgliemezis (Arion subfuscus).

Atsevišķu sugu sastopamība Latvijā ir iespējama — lielā kailgliemeža, dārzeņu kailgliemeža (Arion distinctus), mazā kailgliemeža (Arion intermedius), Spānijas kailgliemeža (Arion lusitanicus), sidrabpelēkā kailgliemeža (Arion silvaticus).[5]

Dažas no ģints sugām ir:

  1. J. Quinteiro, J. Rodriguez-Castro, J. Castillejo, J. Iglesias-Piñeiro, M. Rey-Méndez. (2005). Phylogeny of slug species of the genus Arion: evidence of monophyly of Iberian endemics and of the existence of relict species in Pyrenean refuges. Arhivēts 2016. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē. Journal of Zoological Systematics and Evolutionary Research 43. sējums, 2. izdevums, 139-148. lpp.
  2. Grita Skujienė, Marianna Soroka (2003). A comparison of different DNA extraction methods for slugs (Mollusca: Pulmonata). Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Ekologija 1, 12-16. lpp.
  3. 3,0 3,1 K. Jordaens, P. Riel, S. Geenen, R. Verhagen, T. Backeljau (2001) Food-induced body pigmentation questions the taxonomic value of colour in the self-fertilizzing slug Carinarion spp. Journal of Molluscan studies 67. sējums, 161-167. lpp.
  4. N. B. Barr, A. Cook, P. Elder, J. Molongoski, D. Prasher, D. G. Robinson (2009). Application of a DNA barcode using the 16S rRNA gene to diagnose pest Arion species in the USA. Journal of Molluscan Studies 75. sējums, 2. izdevums, 187-191. lpp.
  5. Rudzīte M. Latvijas zemesgliemeži. Rīga: Gandrs ISBN 9984-593-10-X.
  6. «Sugu enciklopēdija, Arion ater». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
  7. «Sugu enciklopēdija, Arion circumscriptus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
  8. «Sugu enciklopēdija, Arion distinctus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
  9. «Sugu enciklopēdija, Arion fasciatus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
  10. «Sugu enciklopēdija, Arion hortensis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
  11. «Sugu enciklopēdija, Arion intermedius». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
  12. «Sugu enciklopēdija, Arion lusitanicus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
  13. «Sugu enciklopēdija. Arion silvaticus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.
  14. «Sugu enciklopēdija, Arion subfuscus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 30. martā.