Spānijas—ASV karš

Spānijas—ASV karš (angļu: Spanish–American War, spāņu: Guerra hispano-estadounidense vai Guerra hispano-americana) bija militārs konflikts starp Spāniju un ASV 1898. gadā.

Spānijas—ASV karš

Karš sākās pēc Kubas cīņas par neatkarību no Spānijas, kas sākās 1895. gada februārī. Brutālos Spānijas centienus apturēt sacelšanos plaši atspoguļoja ASV laikraksti, un pieauga amerikāņu līdzjūtība kubiešiem. Svarīgas ASV ekonomiskās intereses Kubā, tostarp cukura plantācijas, mudināja ASV iejaukties konfliktā. Pieaugošais sabiedrības pieprasījums pēc ASV iejaukšanās kļuva vēl uzstājīgāks, kad 1898. gada 15. februārī Havanā neizskaidrotu iemeslu dēļ tika nogremdēts USS Maine kuģis. Spānija pieteica karu ASV 24. aprīlī, savukārt ASV Spānijai — nākamajā dienā. Tā kā Spānija nebija gatavojusi armiju vai karafloti attālinātam karam, ASV guva virsroku. 1. maijā ASV jūras eskadras iznīcināja Manilas līcī noenkuroto Spānijas koloniālo flotili. Pašu Manilu ASV spēki ieņēma augustā. Karš faktiski beidzās, kad ASV spēki Kubā pie Santjago iznīcināja Spānijas floti un ieņēma pilsētu.

1898. gada 10. decembrī tika parakstīts Parīzes līgums. Kara rezultātā Spānija zaudēja savas kolonijas Amerikā, savukārt ASV ieguva teritorijas Klusā okeāna reģiona rietumos (Spāņu Ostindija) un Latīņamerikā.

Nozīme

Spānijas—ASV karš kļuva par pagrieziena punktu ASV vēsturē, kas iezīmēja valsts aktīvas iesaistīšanās starptautiskajās attiecībās sākumu un tās militārās klātbūtnes paplašināšanos ārpus Ziemeļamerikas. Kara rezultātā pastiprināta uzmanība tika pievērsta jūras kara flotes attīstībai.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spānijas—ASV karš.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)