Spāņu Sahāra (spāņu: Sahara Español; arābu: الصحراء الإسبانية, As-Sahrā'a Al-Isbānīyah) bija Spānijas koloniālie īpašumi Āfrikas rietumos no 1884. līdz 1976. gadam. Mūsdienās šeit ir Rietumsahāras teritorija, uz kuru pretendē Maroka un Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika. Neliela daļa no bijušās Spāņu Sahāras mūsdienās ir Marokas teritorijā.
Tiesības Spānijai kolonizēt Rieumsahāru tika apstiprinātas Berlīnes kongresā 1878. gadā. Līdz 1958. gadam Spāņu Sahāra sastāvēja no divām kolonijām Rio de Oro (Río de Oro) dienvidos un Saguja el Hamra (Saguía el Hamra) ziemeļos. Tās apvienoja, izveidojot Spānijas provinci. 1956. gadā atjaunojās Marokas neatkarība un tā pretendēja arī uz Rietumsahāras dekolonizāciju un pievienošanu Marokai. Maroka atguva vairākas spāņu pārvaldītās teritorijas, tai skaitā ar bruņotu spēku Ifni karā (1957 – 1958). 1975. gada 6. novembrī Marokas valdības organizētais Zaļais maršs - apmēram 350 000 cilvēku liela demonstrācija ienāca Rietumsahāras teritorijā. 1975. gada 14. novembrī (6 dienas pirms Franko nāves) starp Spāniju, Maroku un Mauritāniju tika noslēgta vienošanās par Rietumsahāras dekolonizāciju, kas paredzēja Rietumsahāras sadalīšanu starp Maroku un Mauritāniju, neparedzot Polisario frontes atbalstīto Rietumsahāras neatkarību. Spānija izveda savus spēkus no Spāņu Sahāras, Maroka anektēja Rietumsahāru, bet Polisario fronte 1976. gadā nodibināja Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika. Mūsdienās Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas spēki kontrolē Rietumsahāras galējos austrumus.