Soritoīdas
Soritoīdas (Soritoidea) ir miliolīdu kārtas bentisko foraminiferu virsdzimta. Atsevišķos darbos tā tiek pasniegta kā Miliolana apakšklases kārta (Soritida Saidova, 1981). Ģeohronoloģiski tās ir zināmas no vēlā triasa (iespējams pat no vēlā perma) līdz mūsdienām. Virsdzimtā ir virs 40 ģintīm.
| Soritoīdas Soritoidea Ehrenberg 1839 | |
|---|---|
 Soritoīda Cyclorbiculina compressa. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Tubothalamea |
| Kārta | Miliolīdas (Miliolida) |
| Virsdzimta | Soritoīdas (Soritoidea) |
| Iedalījums | |
Apraksts labot šo sadaļu
Soritoīdām ir daudzkameru čaulas, kas augšanas gaitā maina savu formu. Atsevišķas sugas var izaugt līdz 1 cm diametrā, kas priekš protistiem ir gigantiski izmēri. Čaula ir brīva, vai arī retākos gadījumos pieaugoša pie substrāta. Agrīnā stadijā tā ir plakani spirāliska, bet pēdējā augšanas stadijā iegūst vienrindu vai ciklisku formu. Sieniņas ir vienkāršas vai ar iekšējām septulām, kas nesadala kameras izolētos dobumos. Specializētām formām, ar radiālām septām, kas pārdala kameras sīkākās kameriņās; savienojumu starp tām nodrošina stoloni. Čaulas galvenā atvere ir vienkārša vai arī attīstītām formām daudzu caurumu veidā. Vienkāršā atvere var variēt atkarībā no izvietojuma.
Ekoloģija labot šo sadaļu
Soritoīdas mīt pārsvarā oligotrofos tropiskajos ūdeņos. Visas soritoīdas satur endosimbiotiskas aļģes, kas izskaidro šo foraminiferu lielos izmērus. Tās var būt sārtaļģes, zaļaļģes vai arī dinoflagelātas.
Sistemātika labot šo sadaļu
Soritoīdu virsdzimtā ir iekļautas šādas dzimtas[1]:
- Virsdzimta: Soritoidea Ehrenberg 1839
- Dzimta: Keramosphaeridae Brady, 1884
- Dzimta: † Meandropsinidae Henson, 1948
- Dzimta: † Milioliporidae Brönnimann & Zaninetti, 1971
- Dzimta: Peneroplidae Schultze, 1854
- Dzimta: † Siphonoferidae Senowbari-Daryan & Zaninetti, 1986
- Dzimta: Soritidae Ehrenberg, 1839
(†) - izmirušu organismu grupa.