Miliolīdas (Miliolida) ir foraminīferu kārta. Miliolīdas dzīvo no karbona perioda (iespējams pat no devona) līdz mūsdienām, un ir bentiski organismi, kas plaši izplatīti seklūdenī, piemēram, upju grīvās un gar krasta līniju, kaut gan ir arī dziļūdens okeāniskas formas.

Miliolīdas
Miliolida Delage & Hérouard, 1896
Miliolīdas
Klasifikācija
ValstsRhizaria
TipsForaminīferas (Foraminifera)
KlaseTubothalamea
KārtaMiliolīdas (Miliolida)
Iedalījums
Miliolīdas Vikikrātuvē

Miliolīdām ir porcelānveidīgas kaļķa čaulas, kas nav perforētas un parasti klātas ar pseidohitīna kārtiņu. Čaulas veido haotiski orientētas kalcīta adatas ar lielu magnija un organiskā materiāla daudzumu. Čaulām nav poru un parasti tām ir vairākas kameras. Primitīvākās miliolīdas ir ar divkameru čaulu: ar ieapaļu primāro jeb dīgļkameru un sekundāro garo cauruļveida (lielai daļai plakani spirālisku) kameru. Parasti ir daudzkameru čaulas ar izstieptām cauruļveida kamerām, kas izvietojas pa divām katrā spirāles vijumā. Vijumi var būt vienā plaknē vai arī kamolveidīgi uztīti vairākās savstarpēji krustojošās plaknēs. Dažām ģintīm pēc kamolveida attīstības stadijas attīstās vienā rindā izstiepts nodalījums. Reizēm izstieptās daļas kameras ātri pieaug platumā, veidojot vēdekļveida formu vai pat gredzenveida uzbūvi. Vairāk specializētās grupas veido kameras, kas sīkāk sadalās sekundārajās kamerās.

Galvenā atvere ir vienkarša, ieapaļa vai spraugveidīga, reizēm ar vienkāršu vai sazarotu zobu, retāk krokota vai vēl sarežģītāka. Beidzamajā gadījumā tā var būt sietveidīga vai sazarota. Čaulas sieniņa nav poraina, porcelānveidīga, un sastāv no slēptkristāliskas struktūras kalcīta (ar apm. 1,5 μm lieliem graudiņiem ar haotiski orientētām optiskajām asīm) un organiska hitinoīda materiāla. Atsevišķos gadījumos dīgļkameras sieniņas ir porainas, un izņēmuma kārtā ar aglutinētām daļiņām.[1]

Miliolīdu kārta dalās šādi:

  • Kārta: Miliolida Delage & Hérouard, 1896
  • Apakškārta: Miliolina Delage and Hérouard 1896

(†) - izmirušu organismu grupa.

  1. Д. М. Раузер-Черноусова, А. В. Фурсенко, Основы палеонтологии (Простейшие), издательство АН СССР, Москва, 1959. г., 233. lpp.