Miliolīdas
Miliolīdas (Miliolida) ir foraminīferu kārta. Miliolīdas dzīvo no karbona perioda (iespējams pat no devona) līdz mūsdienām, un ir bentiski organismi, kas plaši izplatīti seklūdenī, piemēram, upju grīvās un gar krasta līniju, kaut gan ir arī dziļūdens okeāniskas formas.
Miliolīdas Miliolida Delage & Hérouard, 1896 | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Rhizaria |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Tubothalamea |
Kārta | Miliolīdas (Miliolida) |
Iedalījums | |
Miliolīdas Vikikrātuvē |
Apraksts
labot šo sadaļuMiliolīdām ir porcelānveidīgas kaļķa čaulas, kas nav perforētas un parasti klātas ar pseidohitīna kārtiņu. Čaulas veido haotiski orientētas kalcīta adatas ar lielu magnija un organiskā materiāla daudzumu. Čaulām nav poru un parasti tām ir vairākas kameras. Primitīvākās miliolīdas ir ar divkameru čaulu: ar ieapaļu primāro jeb dīgļkameru un sekundāro garo cauruļveida (lielai daļai plakani spirālisku) kameru. Parasti ir daudzkameru čaulas ar izstieptām cauruļveida kamerām, kas izvietojas pa divām katrā spirāles vijumā. Vijumi var būt vienā plaknē vai arī kamolveidīgi uztīti vairākās savstarpēji krustojošās plaknēs. Dažām ģintīm pēc kamolveida attīstības stadijas attīstās vienā rindā izstiepts nodalījums. Reizēm izstieptās daļas kameras ātri pieaug platumā, veidojot vēdekļveida formu vai pat gredzenveida uzbūvi. Vairāk specializētās grupas veido kameras, kas sīkāk sadalās sekundārajās kamerās.
Galvenā atvere ir vienkarša, ieapaļa vai spraugveidīga, reizēm ar vienkāršu vai sazarotu zobu, retāk krokota vai vēl sarežģītāka. Beidzamajā gadījumā tā var būt sietveidīga vai sazarota. Čaulas sieniņa nav poraina, porcelānveidīga, un sastāv no slēptkristāliskas struktūras kalcīta (ar apm. 1,5 μm lieliem graudiņiem ar haotiski orientētām optiskajām asīm) un organiska hitinoīda materiāla. Atsevišķos gadījumos dīgļkameras sieniņas ir porainas, un izņēmuma kārtā ar aglutinētām daļiņām.[1]
Sistemātika
labot šo sadaļuMiliolīdu kārta dalās šādi:
- Kārta: Miliolida Delage & Hérouard, 1896
- Dzimta: Miliamminidae Saidova, 1981
- Apakškārta: Miliolina Delage and Hérouard 1896
- Virsdzimta: Alveolinoidea Ehrenberg, 1839
- Dzimta: Alveolinidae Ehrenberg, 1839
- Dzimta: † Fabulariidae Ehrenberg, 1839
- Dzimta: Rhapydioninidae Keijzer, 1945
- Virsdzimta: Cornuspiroidea Schultze, 1854
- Dzimta: † Baisalinidae Loeblich & Tappan, 1986
- Dzimta: Cornuspiridae Schultze, 1854
- Dzimta: Hemigordiopsidae Nikitina, 1969
- Virsdzimta: Milioloidea Ehrenberg, 1839
- Dzimta: † Austrotrillinidae Loeblich & Tappan, 1986
- Dzimta: Cribrolinoididae Haynes, 1981
- Dzimta: Hauerinidae Schwager, 1876
- Dzimta: † Miliolechinidae Zaninetti & al., 1985
- Dzimta: Miliolidae Ehrenberg, 1839
- Dzimta: Spiroloculinidae Wiesner, 1920
- Virsdzimta: Nubecularioidea Jones, 1875
- Dzimta: Discospirinidae Wiesner, 1931
- Dzimta: Falsotubinellidae Bogdanovich & Mikhalevich, 1983
- Dzimta: Fischerinidae Millett, 1898
- Dzimta: Nubeculariidae Jones, 1875
- Dzimta: Ophthalmidiidae Wiesner, 1920
- Dzimta: Zoyaellidae Saidova, 1981
- Virsdzimta: Soritoidea Ehrenberg, 1839
- Dzimta: Keramosphaeridae Brady, 1884
- Dzimta: † Meandropsinidae Henson, 1948
- Dzimta: † Milioliporidae Brönnimann & Zaninetti, 1971
- Dzimta: Peneroplidae Schultze, 1854
- Dzimta: Riveroinidae Saidova, 1981
- Dzimta: † Siphonoferidae Senowbari-Daryan & Zaninetti, 1986
- Dzimta: Soritidae Ehrenberg, 1839
- Dzimta: Tubinellidae Rhumbler, 1906
- Virsdzimta: Squamulinoidea Reuss & Fritsch, 1861
- Dzimta: Squamulinidae Reuss & Fritsch, 1861
- Apakškārta: Silicoloculinina Resig et al. 1980
- Dzimta: Silicoloculinidae Resig & al., 1980
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Д. М. Раузер-Черноусова, А. В. Фурсенко, Основы палеонтологии (Простейшие), издательство АН СССР, Москва, 1959. г., 233. lpp.