Somijas skābene
Somijas skābene (latīņu: Rumex pseudonatronatus) skābeņu suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas Ziemeļaustrumos, tostarp Latvijā, un Rietumsibīrijā, ūdenstilpju krastos un zemāko terašu pļavās.[1]
| Somijas skābene Rumex pseudonatronatus ((Borbás) Borbás ex Murb.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Sūreņu dzimta (Polygonaceae) |
| Ģints | Skābenes (Rumex) |
| Suga | Somijas skābene (Rumex pseudonatronatus) |
| Sinonīmi | |
| Rumex fennicus (Murb.) Murb. | |
 Somijas skābene Vikikrātuvē | |
Apraksts
labot šo sadaļuSomijas skābene ir daudzgadīgs, 50-130 cm garš lakstaugs ar stāvu, zaļganbrūnu līdz iesārtu (īpaši rudenī), stāvu, sīkrievainu stumbru, kurš, zaro ziedkopā. Zari ir īsi un ziedkopas strupas.
Lapas ir šauri lancetiskas vai lineāras, 15-25 cm garas un 1,5-3 cm platas — tās vairāk nekā 7 reizes garākas nekā platas. Lapas plātnes mala ir nedaudz krokota, taču var būt arī cirtaina. Lapas gals ir gari nosmailots, bet pamats ķīļveidīgs. Lapas ar kātu, apakšējo lapu kāts sasniedz trešdaļu līdz pusi no plātnes garuma. Ziedkopa ir diezgan blīva, šaura, skaras zari īsi un stāvi, vairāk vai mazāk piekļauti pie stublāja. Apakšējie skaras zari var būt attālu; tad ziedkopa šķiet it kā pārtraukta. Augļu gatavības laikā ārējās apziedņa lapas piekļautas pie iekšējām. Iekšējās apziedņa lapas ieapaļas, aptuveni 0,35-0,5 cm garas un platas, pamats sirdsveidīgs, gals strups vai smails. Visas apziedņa lapas bez ir augonīša. Auglis ir visplatākais vidusdaļā. Zied no jūnija vidus līdz augustam.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Somijas skābene - Rumex pseudonatronatus (Borbás) Borbás ex Murb. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-03-22.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Somijas skābene.
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)