Soļiļecka

Soļiļecka (krievu: Соль-Илецк), līdz 1945. gadam Iļecka (Илецкое, Илецкая защита), ir pilsēta pie Iļekas upes Orenburgas apgabalā Krievijas Federācijā. Tajā dzīvo aptuveni 26 000 iedzīvotāju. Soļiļecka ir sens sāls ieguves centrs, kas atrodas 58 km uz dienvidiem no Orenburgas netālu no Kazahstānas robežas.

Soļiļecka
pilsēta
Соль-Илецк
Razvala sālsezers Soļiļeckas nomalē, kas 1906. gadā izveidojās pārplūdušo raktuvju vietā.
Karogs Ģerbonis
Soļiļecka Soļiļecka
Koordinātas: 51°10′N 54°59′E
Valsts	Krievija
Apgabals	Orenburgas apgabals
Dibināta	1754
Pilsēta	1865
Platība
• Kopējā	185,3 km2
Augstums	128 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	26 149
• blīvums	141,1/km²
Laika josla	UTC+5 (UTC+5)
Mājaslapa	www.soliletsk.ru
Soļiļecka Vikikrātuvē

Vēsture

Kad 1731. gadā Kazahu hanistes Jaunākais (Mazais) žuzs (kazahu: Кіші жүз) kļuva par Krievijas Impērijas vasaļvalsti, tās hans Abulhairs (kazahu: Әбілқайыр хан) atļāva Krievijas valdībai izmantot sāls raktuves pie Iļekas upes. 1754. gadā Krievijas Impērija savu iekarojumu aizsardzībai uzcēla Iļeckas koka cietoksni, sāls raktuvēs izmantoja katordznieku darbu. 1774. gada 18. februārī cietoksni ieņēma Pugačova kazaku armijas vienība. 1865. gadā pie sālsraktuvēm nodibināja Iļeckas pilsētu.

Krievijas pilsoņu kara laikā no 1917. līdz 1920. gadam Iļecka ietilpa kazahu Alašordas (Алаш-Орда) republikā, 1920. — 1925. gadā Kirgīzu Autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas (APSR) sastāvā. 1945. gadā Iļecku pārdēvēja par Soļiļecku ("Sāls Iļecku").

Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā uz Soļiļecku no Rīgas centrālcietuma deportēja 17 ieslodzītos Kaujas organizācija Latvijas atbrīvošanai (KOLA) biedrus. Organizācijas dibinātājs Teodors Jūlijs Gulbis Soļiļeckas cietumā nomira pirms tiesas ar tuberkulozi 1941. gada 2. decembrī. 1942. gada 28. aprīlī nošāva 11 Latvijas patriotus: LU studentus Voldemāru Mellupu (1919—1942), Olafu Ozolu (1919—1942), Voldemāru Golkanu (1920—1942), strādniekus Kirilu Iļjinu (1919—1942) un Juri Aleksandru Šteinu (1920—1942), Saldus ģimnāzijas audzēkņus Juri Steinātu (1921—1942), Oskaru Kankāli (1922—1942), Ernestu Voldemāru Zužu-Farnestu (1920—1942), Imantu Pētersonu (1922—1942), Edgaru Kravinski (1922—1942), Jelgavas tehnikuma pasniedzēju Spodri Jūliju Rozentālu (1918—1942), policistu Jāni Vārpiņu (1900—1942). Nošāva arī Latvijas Mākslas akadēmijas docentu Kārli Krauzi (1904–1942).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Soļiļecka.