Snorri Sturlusons
Snorri Sturlusons (islandiešu: Snorri Sturluson, dzimis 1179. gadā, miris 1241. gada 23. septembrī) bija islandiešu skalds, vēsturnieks un politiķis. Sarakstījis pamācību skaldiem — "Jaunāko jeb Snorra Edu" (sauktu arī par Prozas Edu) un norvēģu ķēniņu hroniku "Heimskringla" ("Pasaules aplis"), kurā ietverta Inglingu sāga (Ynglinga saga). Tika nogalināts pēc iesaistīšanās Norvēģijas karaļnama cīņas par varu.
| ||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuSnorri dzimis Sturla Tordarsona (Sturla Þórðarson) un Gudni Bedvarsdotiras (Gudny Bödvarsdóttir) ģimenē Īslandes rietumu daļā. Viņā dzimta (Sturlungari) tajā laikā vēlējās palielināt savu ietekmi un Snorri tika nodots audzināšanā Odi salas skolā pie Jona Lofta dēla (Jón Loftsson), kas bija ietekmīgs tā laika valstsvīrs. Tur Snorri mācījās latīņu valodu, teoloģiju, ģeogrāfiju un tiesības.
Pēc apprecēšanās ar bagāta saimnieka meitu viņš 1206. gadā apmetās Reiholtā (Reykholt), kur pavadīja visu mūžu. Savā mājā viņš iekārtoja karsto baseinu, kas saglabājies līdz mūsdienām.
Kā viņa svarīgākais darbs tiek uzskatīta mācību grāmata skaldiem, kas tiek saukta viņa vārdā par "Snorra Edu" jeb "Prozas Edu", lai atšķirtu no dzejā rakstītās "Poētiskās Edas".
Ar vislielāko varbūtību viņš sacerējis arī "Heimskringlu" — norvēģu ķēniņu hroniku, iespējams, ka arī tai stilistiski līdzīgo "Egīla sāgu".
Snorri Sturlusons divreiz tika ievēlēts par Īslandes parlamenta (Altinga) spīkeru. 1218. gadā viņš devās uz Norvēģiju, kur viesojās pie jarla Skūles Bordsona (Skule Bårdsson). Otro reizi viņš pie jarla Skūles devās 1237. gadā, kad tas sacēlās pret Norvēģijas ķēniņu Hakonu IV. Snorri aizbēga uz Īslandi, kur viņu kopā ar dēliem 1241. gada 23. septembrī nonāvēja ķēniņa uzsūtīti slepkavas.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Snorri Sturlusons.- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
