Smiltāja kāpuniedre
Smiltāja kāpuniedre (latīņu: Ammophila arenaria) ir suga graudzāļu dzimtā. Savvaļā tā ir sastopama jūru un okeāna piekrastē Eiropas ziemeļu, rietumu un dienvidu daļā, kā arī Ziemeļāfrikā. Latvijā smiltāja kāpuniedre ir sastopama retumis un nevienmērīgi (vietām diezgan bieži) Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē.
| Smiltāja kāpuniedre Ammophila arenaria ((L.) Link) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Kāpuniedres (Ammophila) |
| Suga | Smiltāja kāpuniedre (Ammophila arenaria) |
 Smiltāja kāpuniedre Vikikrātuvē | |
Veido grupas un audzes smilšainajā kāpu joslā.[1]
Apraksts
labot šo sadaļuSmiltāja kāpuniedre ir daudzgadīgs, 50—120 cm garš, zilganzaļš lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, kurš veido blīvu ceru. Stiebrs ir stāvs, spēcīgs, kails un gluds. Lapas ir 0,2—0,5 cm platas, durošas, plātne saritināta. Lapas virspuse ir rievaina, īsi apmatota, apakšpuse — gluda, spīdīga. Maksts ir kaila, vaļēja un rievaina. Lapas mēlīte ir smaila, šķelta līdz pamatam. Ziedkopa — ļoti blīva, iedzeltena, 8—20 cm gara skara, kas atgādina cilindrisku vārpu ar sašaurinātu pamatu un galu. Skaras zariņi blīvi cits pie cita. Vārpiņā viens sāniski saplacināts zieds. Vārpiņas plēksnes vārpiņas garumā, šķautņainas, mala plēvjaina. Ārējā zieda plēksne galā divzobaina, akots ļoti īss. Auglis ir paliels, 0,3—0,6 cm garš grauds. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «smiltāja kāpuniedre - Ammophila arenaria (L.) Link - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-09-20.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smiltāja kāpuniedre.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)