Smēķēšanas ierobežošana
Smēķēšanas ierobežošana ir ar likumu noteiktas normas, kas ierobežo tabakas izstrādājumu smēķēšanas tiesības publiskajā vai privātajā telpā (atkarībā no katras konkrētās valsts likumdošanas).
Vēsture
labot šo sadaļuVēsturiski pirmais smēķētāju vajāšanas gadījums fiksēts 1492. gadā: Inkvizīcija notiesāja uz 7 gadiem ieslodzījumā kādu donu Rodrigo de Heresu par smēķēšanu.[1] Aktīvu cīņu pret smēķēšanu īstenoja arī Krievijas cars Aleksejs I, pavēlēdams smēķēšanā pieķertos sodīt: pirmajā reizē 60 sitienus ar nūju pa papēžiem, otrajā reizē - izraut nāsis un nogriezt ausis, trešajā reizē - sodīt ar nāvi (šo likumu atcēla tikai Pēteris I).[nepieciešama atsauce]
Mūsdienās statistika liecina, ka pasaulē vismazāk smēķē tādās valstīs kā Etiopija, Gana un Kongo, bet visvairāk smēķē Grieķijā.[2]
2010. gadā Butāna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas aizliedza tabaku.[3] Butānā par tabakas audzēšanu un pārdošanu tiek piespriests vairāku gadu cietumsods. Tabaku nelielā daudzumā personīgai lietošanai gan ir iespējams importēt no ārzemēm ar īpašām atļaujām.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Яцутко Д. История борьбы с курением. - reakcia.ru
- ↑ Kokars G. Mediķi streiko arī citur pasaulē. // Nedēļa. 1011.2008., 41. lpp.
- ↑ «Tobacco Control Act of Bhutan, 2010» (PDF). Government of Bhutan. 2010-06-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-08-14. Skatīts: 2011-01-20.
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |