Slokas
Slokas (Scolopax) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 8 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tikai divām sugām no tām (Eirāzijas slokai un Amerikas slokai) ir plaši izplatības areāli, pārējās ir endēmiskas un sastopamas ierobežotās teritorijās (salās). Sloku sugas pamatā ir izplatītas ziemeļu puslodē, bet dažas mājo Āzijas dienvidaustrumu salās. Latvijā mājo viena sloku ģints suga - Eirāzijas sloka jeb vienkārši sloka (Scolopax rusticola).[2] Sloku tuvākie radinieki ir mērkaziņas (Gallinago).[3][4]
| Slokas Scolopax (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Amerikas slokas (Scolopax minor) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Dzimta | Sloku dzimta (Scolopacidae) |
| Ģints | Slokas (Scolopax) |
 Slokas Vikikrātuvē | |
Izskats
labot šo sadaļu_-_geograph.org.uk_-_1036177.jpg)
Visas sloku sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas. Tām ir drukns ķermenis, raibumots brūni-melns apspalvojums un garš, slaids knābis. Atšķirībā no citiem putniem sloku knābja augšējās daļas gals ir plastisks.[3][5] Acis atrodas katrā galvas pusē, tādējādi nodrošinot 360° redzes leņķi.[6] Kakls ir samērā īss, kājas vidēji garas, pirksti ļoti gari un slaidi ar īsiem nagiem. Arī spārni ir gari, šauri un smaili. Apspalvojums ļoti mīksts un biezs.[7]
Lielākā ģintī ir Moluku sloka (Scolopax rochussenii),[8] kuras ķermeņa garums ir 40 cm,[9] bet mazākā ģintī ir Amerikas sloka (Scolopax minor), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir 25 cm.[10]
Īpašības
labot šo sadaļuSloku sugas pamatā mājo mežos. Tās barojas naktīs vai vēlu vakaros, ar saviem garajiem knābjiem meklējot mīkstajā meža augsnē dažādus bezmugurkaulniekus. Slokas ir grūti novērot, jo dienas laikā, kamēr tās atpūšas, to raibumotais apspalvojums tās lieliski noslēpj starp meža augiem.[3]
Sistemātika
labot šo sadaļuSloku ģints (Scolopax)
- Amami sloka (Scolopax mira)
- Amerikas sloka (Scolopax minor)
- Filipīnu sloka (Scolopax bukidnonensis)
- Jaungvinejas sloka (Scolopax rosenbergii)
- Malajas sloka (Scolopax saturata)
- Moluku sloka (Scolopax rochussenii)
- Sloka (Scolopax rusticola)
- Sulavesi sloka (Scolopax celebensis)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ IOC World Bird List: Sandpipers, snipes, courser, 2020
- ↑ «Latvijas Daba: Sloku dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Hayman, Peter; Marchant, John & Prater, Tony (1986): Shorebirds: an identification guide to the waders of the world. Houghton Mifflin, Boston. ISBN 0-395-60237-8
- ↑ A supertree approach to shorebird phylogeny
- ↑ The earliest (1805) unpublished drawings of the flexibility of the upper mandible of the woodcock's bill
- ↑ Britannica: Woodcock
- ↑ «Genus Scolopax». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
- ↑ «Oriental Bird Club: The Moluccan Woodcock Scolopax rochussenii». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. janvārī. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
- ↑ Moluccan Woodcock[novecojusi saite]
- ↑ «ARKive: American woodcock (Scolopax minor)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 6. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slokas |
- Putni (Aves): Tārtiņveidīgie Arhivēts 2012. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.