Slapjdeguna pērtiķi
Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) ir viena no divām primātu kārtas apakškārtām. Slapjdegunu pērtiķu apakškārta apvieno gandrīz visus puspērtiķus, izņemot tarsiju dzimtu (Tarsiidae), kas pieder sausdeguna pērtiķu apakškārtai (Haplorrhini).[1] Neskatoties uz nosaukumu, šajā apakškārtā nav nevienas pērtiķu sugas.
| Slapjdeguna pērtiķi Strepsirrhini (E. Geoffroy, 1812) | |
|---|---|
 Kaķu lemurs (Lemur catta) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini) |
 Slapjdeguna pērtiķi Vikikrātuvē | |
Slapjdeguna pērtiķu apakškārtā ir 125 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām 75% ir lemuri, kas dzīvo Madagaskarā.[2] Pārējās slapjdeguna pērtiķu sugas dzīvo Āfrikas kontinentā un Dienvidaustrumāzijā.
Evolūcija
labot šo sadaļu.jpg)
Slapjdeguna pērtiķu apakškārtā ir 7 mūsdienās dzīvojošas dzimtas, kas sadalās 2 virsdzimtās: lemuri (Lemuroidea) un lori (Lorisoidea). Jaunākajās sistemātikās abas kopā veido lemurveidīgo infrakārtu (Lemuriformes). Zinātnieki 2005. gadā izdalīja trešo slaidpirkstaiņu virsdzimtu (Chiromyiformes).[3]
Pirms 63 miljoniem gadu senie primāti sadalījās divās lielās grupās: slapjdeguna pērtiķos (Strepsirrhini) un sausdeguna pērtiķos (Haplorrhini). Ilgu laiku zinātniekiem nebija vienprātības par to, kurā brīdī slaidpirkstaiņi nodalījās no pārējiem slapjdeguna pērtiķiem. Ja slaidpirkstaiņi bija priekšteči visiem slapjdeguna pērtiķiem, tad tie nodalījās no senajiem primātiem pirms 63 miljoniem gadu, toties pirms 50 miljoniem gadu izveidojās lemurveidīgo grupa. Ja pieņem, ka slaidpirkstaiņi ir viena no lemuru grupas dzimtām, tad tie atdalījās no lemuriem pēc tam, kad pirms 50 miljoniem gadu slapjdeguna pērtiķi sadalījās lemuros un loros.
Pēc DNS pētījumu veikšanas 2008. gadā slaidpirkstaiņi atkal tika klasificēti kā lemurveidīgo dzimta, jo ģenētiskā izpēte liecināja, ka slaidpirkstaiņi ir radniecīgi lemuriem.[4][5]
Īpašības
labot šo sadaļu
Slapjdeguna pērtiķiem kā lielākajai daļai zīdītāju ir mitrs deguns, un šīs īpašības dēļ šī primātu grupa ieguva savu nosaukumu. To mitrais deguns ir savienots ar augšlūpu, ierobežojot lūpas kustības iespējas un veidojot dzīvniekiem raksturīgo purniņu. Piedevām tas ir pagarināts un atgādina suņa purnu, lai gan dažiem mērkaķiem arī ir suņiem līdzīgs purns. Smadzeņu lielums pret ķermeņa masu ir mazāks nekā sausdeguna pērtiķu apakškārtas dzīvniekiem, kas liecina par zemāku inteliģenci. Toties tiem ir labāk attīstīta oža. Slapjdeguna pērtiķi atšķirībā no sausdeguna pērtiķiem spēj paši saražot C vitamīnu.[6]
Visiem slapjdeguna pērtiķiem, izņemot slaidpirkstaiņus, ir zobu-ķemme: priekšzobi un ilkņi aug tādā veidā, kas ir piemēroti kažoka tīrīšanai un izķemmēšanai. Kažoka kopšanai ir vēl viena adaptācija — tualetes nags, kas aug uz pēdas otrā pirksta, toties īkšķis gan plaukstām, gan pēdām novietots pretī pārējiem pirkstiem.
Apmēram 75% no slapjdeguna pērtiķiem ir naktī aktīvi dzīvnieki, un visiem, dienas dzīvniekus ieskaitot, acīs ir gaismas paklājs (tapetum lucidum), kas atstaro gaismu un uzlabo redzi tumsā. Daudzām nakts sugām ir ļoti laba dzirde, un ausis tie spēj grozīt katru atsevišķi, ļaujot labāk noteikt skaņas avotu. Atšķirībā no sausdeguna pērtiķu vienkāršās dzemdes slapjdeguna pērtiķiem ir ragveida dzemde un vairāki piena dziedzeru pāri.
Klasifikācija
labot šo sadaļu- apakškārta Slapjdeguna pērtiķi (Strepsirrhini)
- infrakārta Lemurveidīgie (Lemuriformes)
- virsdzimta Lemuri (Lemuroidea)
- dzimta Indri (Indriidae)
- dzimta Lemuri (Lemuridae)
- dzimta Peļlemuri (Cheirogaleidae)
- dzimta Slaidlemuri (Lepilemuridae)
- dzimta Slaidpirkstaiņi (Daubentoniidae)
- virsdzimta Lori (Lorisoidea)
- virsdzimta Lemuri (Lemuroidea)
- infrakārta †Adapiformes
- infrakārta Lemurveidīgie (Lemuriformes)
Tomēr starp sistemātiķiem nav vienprātības par lemurveidigo infrakārtas iedalījumu. Ir zinātnieki, kas lemurveidīgo infrakārtā sistematizē tikai lemurus, bet lorus izdala atsevišķā lorveidīgo infrakārtā (Lorisiformes).[7]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Par primātu latvisko nosaukumu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. septembrī. Skatīts: 2010. gada 10. augustā.
- ↑ ^ Mittermeier, R.; Ganzhorn, J.; Konstant, W.; Glander, K.; Tattersall, I.; Groves, C.; Rylands, A.; Hapke, A. et al. (2008). "Lemur Diversity in Madagascar". International Journal of Primatology 29 (6): 1607–1656. doi:10.1007/s10764-008-9317-y
- ↑ «Strepsirhini». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 19. decembrī. Skatīts: 2009. gada 7. februārī.
- ↑ ^ Mittermeier, R., Ganzhorn, J., Konstant, W., Glander, K., Tattersall, I., Groves, C., Rylands, A., Hapke, A., Ratsimbazafy, J., Mayor, M., Louis, E., Rumpler, Y., Schwitzer, C. & Rasoloarison, R. (December 2008). "Lemur Diversity in Madagascar". International Journal of Primatology 29 (6): 1607–1656. doi:10.1007/s10764-008-9317-y
- ↑ Molecular Evolutionary Dynamics of Cytochrome b in Strepsirrhine Primates: The Phylogenetic Significance of Third-Position Transversions
- ↑ Pollock JI, Mullin RJ (May 1987). "Vitamin C biosynthesis in prosimians: evidence for the anthropoid affinity of Tarsius". Am J Phys Anthropol 73 (1): 65–70. doi:10.1002/ajpa.1330730106
- ↑ «Primates as an Adaptive Array». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. maijā. Skatīts: 2013. gada 23. augustā.