Slēptā vara

Slēptā vara, arī dziļā vara vai dziļā valsts, ir valsts pārvaldes veids, ko veido potenciāli slepenu un neautorizētu varas tīklu kopums, kas darbojas neatkarīgi no valsts politiskās vadības, lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu dienaskārtību. Populārā lietojumā šim terminam pārsvarā ir negatīva pieskaņa, un tas bieži tiek saistīts ar sazvērestības teorijām.

Etimoloģija un vēsturiskais lietojums

Termins "dziļā valsts" ir kalks no turku vārdiem derin devlet. Mūsdienu slēptās varas jēdziens ir saistīts ar Turciju un attiecas uz iespējamu slepenu militāro virsnieku un viņu civiliedzīvotāju sabiedroto tīklu, kas cenšas saglabāt sekulāro kārtību, balstoties uz Mustafas Kemala Ataturka 1923. gada idejām. Ir arī viedokļi, ka dziļā valsts Turcijā un "Pretpartizānu kustība" tika izveidota Aukstā kara laikā, kā daļa no Gladio organizācijas, lai virzītu Turciju tuvāk NATO un mazinātu padomju komunisma izplatības draudus.

Tautas izpratne

Pēc 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām termins "dziļā valsts" kļuva daudz plašāk izmantots kā lielākoties nievājošs apzīmējums, ko lietoja gan Donalda Trampa administrācija, gan konservatīvi noskaņoti plašsaziņas līdzekļi.

Piemēri

Čečenija

Pēc žurnālistes Džūlijas Iofes teiktā, līdz 2015. gadam Krievijas Čečenijas Republika Ramzana Kadirova vadībā bija kļuvusi par "valsti valstī".

Ēģipte

2013. gadā autors Abduls-Azims Ahmeds rakstīja, ka termins "dziļā valsts" tika izmantots, lai atsauktos uz Ēģiptes militārajiem un drošības tīkliem, īpaši uz Augstāko bruņoto spēku padomi pēc 2011. gada Ēģiptes revolūcijas. Šie ir "nedemokrātiski līderi valstī", kuru vara ir "neatkarīga no jebkurām politiskām pārmaiņām". Viņi bieži vien ir "paslēpti zem birokrātijas slāņiem" un var nebūt "pilnīgā kontrolē visos laikos", taču tiem ir "konkrēta kontrole pār galvenajiem resursiem (cilvēku vai finanšu)". Viņš arī rakstīja: "‘Dziļā valsts’ sāk kļūt par saīsinājumu dziļi iesakņojušām antidemokrātiskām varas struktūrām valdībā – kaut kam, no kā ļoti maz demokrātiju var teikt, ka tās ir brīvas."

Vācija

Vācijā Reichsbürger kustība tiek uzskatīta par nozīmīgu iekšēju draudu, kas savā ziņā ir analoģiska dziļās valsts jēdzienam. Šo kustību veido galēji labējie ekstrēmisti, kuri noraida Vācijas Federatīvās Republikas leģitimitāti, apgalvojot, ka pirms 1945. gada pastāvējušais Vācijas Reihs turpina pastāvēt. Šīs kustības dalībnieki atsakās maksāt nodokļus, izsniedz savus identifikācijas dokumentus un bieži izmanto pseidojuridisku taktiku, lai aizstāvētu savu viedokli.

2012. gada decembrī Vācijas varas iestādes izjauca apvērsuma plānu, kuru bija organizējusi grupa, kas bija ietekmējusies no Reichsbürger kustības un QAnon sazvērestības teorijām. Sazvērnieki plānoja gāzt Vācijas valdību un izveidot jaunu režīmu, kuru vadītu princis Heinrihs XIII, mazsvarīgs aristokrāts. Plānā bija iesaistīti bijušie militārpersonas un ieroču uzkrāšana, lai izmantotu spēku savu mērķu sasniegšanai. Grupa bija izveidojusi jaunas valdības struktūru un iecēlusi personas kabineta līmeņa amatos, gatavojoties iespējamajai uzvarai. Viņi mēģināja sadarboties ar Krieviju, lai gan nav pierādījumu, ka Krievija būtu atbalstījusi vai pozitīvi reaģējusi uz šo mēģinājumu.

Irāna

Irānā Islāma Revolucionārā gvarde (IRGC) bieži tiek uzskatīta par nozīmīgu dziļās valsts entitāti tās ievērojamo ekonomisko, politisko un militāro spēku dēļ. IRGC darbojas ar ievērojamu autonomiju no ievēlētās valdības un ir iesaistījusies dažādās slepenās operācijās un ietekmes kampaņās. Tas ietver kontroli pār svarīgiem ekonomikas sektoriem, dalību ārvalstu militārajās aktivitātēs un ietekmi uz iekšpolitikas lēmumiem. IRGC visaptverošā ietekme tiek uzskatīta par Irānas dziļās valsts centrālo elementu, kas veido gan iekšējo, gan ārējo politiku atbilstoši savam dienaskārtības mērķim.

Izraēla

2020. gada maijā izdevuma Haaretz rakstā tiek aprakstīts, ka cilvēki, kuri tiekas ar premjerministru Benjaminu Netanjahu, ir dzirdējuši viņa garos runas fragmentus par to, ka, lai arī viņš ir atkārtoti ievēlēts, patiesībā valsti kontrolē "dziļā valsts".

Itālija

Slavenākais gadījums ir Propaganda Due jeb P2. Propaganda Due bija masonu loža, kas piederēja Itālijas Lielajam Austrumam (GOI) un tika dibināta 1877. gadā ar nosaukumu Masonic Propaganda. Laikā, kad to vadīja uzņēmējs Ličio Dželli, tā novirzījās no masonu statūtiem un kļuva subversīva pret Itālijas tiesisko kārtību. GOI apturēja P2 darbību 1976. gada 26. jūlijā. Vēlāk parlamentārā izmeklēšanas komisija, kuru vadīja ministre Tina Anselmi, noslēdza P2 lietu, pasludinot ložu par īstu "kriminālu organizāciju" un "subversīvu". Tā tika likvidēta ar īpašu likumu (Nr. 17) 1982. gada 25. janvārī.

Japāna

Japānas "dziļo valsti" var izsekot līdz laikam pirms Otrā pasaules kara, kad Japānas Impērijas armija un Kvantunas armija bija ar ievērojamu ietekmi pār valsti. Pēc kara šīs ietekmes elementi turpināja pastāvēt caur organizētās noziedzības grupām, piemēram, Jakuzu, kas saglabājušas ēnainu klātbūtni Japānas politiskajā un ekonomiskajā vidē.

Tuvie Austrumi

Roberts Vorts apgalvo, ka "dziļās valsts" termins ir tikpat piemērots arī Tuvajos Austrumos, kur valdības sadarbojas ar kontrabandistiem un džihādistiem (Sīrija), padomju—afgāņu kara džihādistu veterāniem (Jemena) un citiem noziedzniekiem, kas darbojas kā neregulāras vienības (Ēģiptē un Alžīrijā). Savā grāmatā "No dziļās valsts līdz islāma valstij" viņš apraksta Sīrijas, Ēģiptes un Jemenas režīmus kā cietos kodolus, kuri īstenoja veiksmīgas pretrevolūcijas pret Arābu pavasari šajās valstīs, salīdzinot tos ar Ēģiptes un Levantes mamelukiem (1250–1517), kas sevi pasludināja par pieņēmumu valdnieku kalpiem, taču faktiski paši īstenoja varu.

Pakistāna

Kopš neatkarības iegūšanas Pakistānas bruņotie spēki vienmēr ir būtiski ietekmējuši valsts politiku kā nacionālās drošības institūcija. Papildus desmitgadēm ilgušai tiešai militārai pārvaldībai, armijai ir arī daudz ierobežojumu attiecībā uz ievēlēto premjerministru varu, un tā ir apsūdzēta par dziļās valsts esamību. Pakistānas armiju bieži dēvē par "Iestādi" (The Establishment), jo tā dziļi iesaistās valsts lēmumu pieņemšanas procesos, īpaši ārlietu jomā.

Turcija

Žurnālists Roberts F. Vorts raksta, ka izteiciens "dziļā valsts" radās Turcijā 1990. gados, kad militāristi sadarbojās ar narkotiku tirgotājiem un slepkavām, lai veiktu netīru karu pret kurdu sacelšanās dalībniekiem. Profesors Raiens Džindžers norāda, ka turku termins derin devlet sarunvalodā attiecas uz "krimināliem" vai "nepakļāvīgiem" elementiem, kuri kaut kādā veidā ir ieguvuši varu. Žurnālists Deksters Filkinss apraksta "pārspriestu slepenu tīklu" Turcijas "militārajiem virsniekiem un viņu civilajiem sabiedrotajiem", kuri gadu desmitiem "apspieda un dažreiz nogalināja disidentus, komunistus, žurnālistus, islamistus, kristiešu misionārus un mazākumtautību pārstāvjus — ikvienu, kas uzskatīts par draudu sekulārajai kārtībai". Žurnālists Hjū Robertss apraksta "ēnainu saikni" starp policiju un izlūkdienestiem, "atsevišķiem politiķiem un organizēto noziedzību", kuru dalībnieki uzskata, ka viņiem ir atļauts "nodarboties ar dažādām neizpaužamām lietām", jo viņi uzskata sevi par "augstāku nacionālo interešu glabātājiem".

Apvienotā Karaliste

Daži augsta līmeņa politiķi ir dēvējuši civilās valsts dienestu par dziļo valsti. 2018. gadā Stīvs Hiltons, tolaik Deivida Kamerona padomnieks, apgalvoja, ka Tonijs Blērs ir teicis: "Nevar nenovērtēt, cik ļoti viņi uzskata, ka viņu pienākums ir patiesībā vadīt valsti un pretoties izmaiņām, ko piedāvā politiķi, kurus viņi uzskata par ‘šodien te, rīt prom’ cilvēkiem. Viņi patiesi sevi redz kā īstos nacionālo interešu sargus un domā, ka viņu darbs ir vienkārši jūs novājināt un izturēt līdz jūsu aiziešanai." Britu komēdijseriāls "Jā, ministr" humoristiskā veidā attēlo konfliktu starp valsts ierēdni un politiķi, kurš ir atbildīgs.

2024. gada februārī bijusī Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa, uzstājoties ASV notiekošajā Konservatīvās politiskās darbības konferencē (CPAC), apgalvoja, ka viņas atstādināšanu no amata izraisījusi "dziļā valsts". Šis izteikums izraisīja kritiku gan viņas pašas partijā, gan opozīcijā. Leiboristu partijas ēnu kabineta pārstāvis Džonatans Ešvorts un Liberāldemokrātu partijas līdera vietniece Deizija Kūpera šo apgalvojumu raksturoja kā "sazvērestības teoriju".

Indy100

Amerikas Savienotās Valstis

Kopš vismaz 1963. gada termins "dziļā valsts" tiek lietots, lai aprakstītu "hibrīdu apvienību starp valdības elementiem un augstākā līmeņa rūpniecības un finanšu daļām, kas spēj efektīvi pārvaldīt ASV, neņemot vērā pilsoņu piekrišanu, kas izpaužas formālā politiskajā procesā". Tādi izlūkdienesti kā CIA ir tikuši apsūdzēti, it īpaši Donalda Trampa administrācijas laikā, par mēģinājumiem kavēt tās politikas mērķus. Rakstot The New York Times, analītiķis Isandrs El Amanis brīdināja par "pieaugošo nesaskaņu starp prezidentu un viņa birokrātisko ierēdniecību", savukārt kolonnas The Interpreter analītiķi rakstīja:   Pēc politiskā komentētāja Deivida Gergena teiktā, kuru citēja Time 2017. gada sākumā, terminu "dziļā valsts" piesavinājās Stīvs Banons, Breitbart News un citi Trampa administrācijas atbalstītāji, lai delegitimizētu Trampa prezidentūras kritiķus. 2017. gada februārī The New York Times un The New York Observer autori noraidīja dziļās valsts teoriju. Tomēr 2019. gada oktobrī The New York Times piešķīra ticamību šai idejai, publicējot viedokļu rakstu, kurā tika apgalvots, ka civilās valsts dienests tika izveidots, lai "cīnītos pret tādiem cilvēkiem kā Tramps". Trampa brīdinājumus par dziļo valsti raksturoja kā "ilggadēju [Džona Bērča biedrības] tēzi".

Zinātnieki kopumā apstrīd ideju, ka ASV izpildvaras birokrātija patiesi pārstāv dziļo valsti tādā nozīmē, kā tas tiek formāli saprasts. Tomēr viņu viedokļi ir dažādi attiecībā uz to, kāda loma birokrātijai ir, ierobežojot vai pilnvarojot ASV prezidentu.

Venecuēla

Saules kartelis – augsta ranga amatpersonu grupas Venecuēlas Bolivāra valdībā – raksturojums ir kā "virkne bieži konkurējošu tīklu, kas dziļi iesakņojušies Čavisma režīmā". Pēc Bolivāra revolūcijas Bolivāra valdība sākotnēji piesavinājās līdzekļus, līdz nebija palicis, ko piesavināties, tādēļ bija spiesta pievērsties narkotiku kontrabandas darbībām. Prezidents Hugo Čavess veidoja partnerattiecības ar Kolumbijas kreiso militāro grupējumu Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC), un viņa pēctecis Nikolas Maduro turpināja šo procesu, paaugstinot amatpersonas augstos amatos pēc apsūdzībām narkotiku kontrabandā.