Skrajā veronika
Skrajā veronika (Veronica prostrata) ir augu suga ceļteku dzimtas[1] veroniku ģintī. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas centrālajā, dienvidu un dienvidaustrumu daļā, kā arī Āzijā. Latvijā tā ir uzskatāma par ļoti retu, adventīvu augu sugu — nelielas grupas ir sastopamas sausās ceļmalās, atmatās un gar dzelzceļiem.[2]
| Skrajā veronika Veronica prostrata L. | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Ceļteku dzimta (Plantaginaceae) |
| Ģints | Veronikas (Veronica) |
| Suga | Skrajā veronika (Veronica prostrata) |
 Skrajā veronika Vikikrātuvē | |
Morfoloģija
labot šo sadaļuSkrajā veronika ir daudzgadīgs, 5—35 cm garš, zaļganpelēks un īsi apmatots lakstaugs. Parasti vienam augam ir vairāki stublāji — tie ir guloši vai pacili, taču ziedošie dzinumi ir stāvi.
Lapas ir iegareni olveidīgas vai lancetiskas, aptuveni 1—3 cm garas un 0,3—0,9 cm platas. Augšējās lapas ir lineāri lancetiskas, to mala ir zobaina vai gandrīz gluda. Lapas gals ir strups, pamats ķīļveida un kāts ir ļoti īss.
Ziedi ir izvietoti blīvos ķekaros, kuri ir aptuveni 1,5—4 cm garos, augšējo lapu žāklēs. Ziedam ir 5 kauslapas, tās ir lineāri lancetiskas un smailas. Vainaglapas ir zili violetas, aptuveni 0,4—0,7 cm garas, olveidīgas, ar smailu vai strupu galu. Putekšņlapas nepārsniedz vainagu. Auglis ir kaila pogaļa ar seklu jomu. Irbuļa palieka pogaļas garumā. Zied maijā un jūnijā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II". Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. 2003-04. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
- ↑ 2,0 2,1 «skrajā veronika - Veronica prostrata L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-02-27.