Šis raksts ir par dzīvnieku. Par ezeru Vecpiebalgas novadā skatīt rakstu Sivēns (ezers), par kāršu spēli — cūkas (kāršu spēle).

Cūkas (Sus) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no cūku dzimtas (Suidae) ģintīm. Cūku ģintī ir 9 mūsdienās dzīvojošas sugas un 3 izmirušas sugas. Cūku ģints sugas ir sastopamas visā Eirāzijā un Ziemeļāfrikā.[1] Latvijā savvaļā ir sastopama viena suga — meža cūka (Sus scrofa). Lopkopībā audzē tās domesticēto formu mājas cūku (Sus scrofa domestica).

Cūkas
Sus (Linnaeus, 1758)
Mājas cūka (Sus scrofa domestica)
Mājas cūka (Sus scrofa domestica)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaNeatgremotāju apakškārta (Nonruminantia)
DzimtaCūku dzimta (Suidae)
ĢintsCūkas (Sus)
Cūkas Vikikrātuvē

Cūkas ir tuvas radinieces pekariem (Tayassuidae) un nīlzirgiem (Hippopotamidae).[2]

Izskats un īpašības labot šo sadaļu

Cūkām ir kompakta ķermeņa uzbūve, liela galva, īsas kājas un rupjš matojums. Deguns ir šņukura formā, tām ir mazas acis un īsa aste, kas var būt sagriezusies gredzenā, mezglā vai arī būt taisna. Katrai pēdai ir 4 pirksti, no kuriem 2 vidējie ir lieli un tiek lietoti iešanai. Cūkas, lai atvēsinātos, nesvīst,[3] tās atvēsinās, lietojot ūdeni vai dubļus. Tās vārtās dubļos arī, lai pasargātu savu ādu pret sauli un parazītiem un mušām. Lielākās cūkas ir meža cūkas (Sus crofa), kas var svērt vairāk kā 300 kg.[2] Cūkām ir ļoti laba dzirde un oža, bet vāja redze.

Vairošanās tropos ir visu gadu, bet mērenā klimata joslā pavasarī. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 8—18 mēnešos. Mātīte meklējas ik pēc 21 dienas, kamēr tiek apaugļota. Parasti piedzimst 6—12 sivēni.

Sistemātika labot šo sadaļu

Galerija labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. New World Encyclopedia: Pig
  2. 2,0 2,1 Pigs
  3. «Managing Heat Stress In Outdoor Pigs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 6. jūlijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu