Cūkas jeb Duraks ir tradicionāla krievu kāršu spēle, kas izplatīta arī citās bijušajās Padomju Savienības valstīs. Spēlē parasti netiek noteikts uzvarētājs — tikai zaudētājs, kuru apsaukā par muļķi vai citādi pazemo.[1]

Notiekoša cūku spēle, redzamas trīs spēlētāju rokās esošās kārtis (2, 3 un 4), jaunu kāršu velkamā kava (1), bet pa vidu — šai gājienā kautās kārtis

Tiek uzskatīts, ka spēle parādījās 18. gadsimta beigās Krievijas impērijā, kad tā pirmoreiz aprakstīta tās kāršu spēles literatūrā,[2] un 1812. gada Krievijas un Francijas kara laikā to popularizēja impērijas armijas rekrūši. Sākotnēji tā bija zemnieku un strādnieku izklaide, bet pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas tā līdz 20. gadsimta vidum izplatījās arī citos sociālajos slāņos. Krievijā tā kļuva par pašu populārāko kāršu spēli.[3][4]

Spēlei pēc standarta noteikumiem izmanto 36 kāršu komplektu.[5] Visas kāršu spēles darbības notiek pulksteņrādītāja virzienā. Spēles dalītājs tiek izvēlēts izlozes kārtībā pirms spēles. Katru nākamo izspēli dala iepriekšējās zaudētājs. Katram spēlētājam tiek izdalītas 6 kārtis pa 2—3 kārtīm.[5] Pavisam dalībnieku skaits var būt no 2 līdz 5 (tehniski iespējami 6, taču tas rada būtisku nesabalansētību). Atlikusī kava tiek nolikta galda vidū, atklājot nākamo kārti no kavas, kas būs konkrētās izspēles trumpju masts. Šī kārts tiek nolikta spēlētājiem redzamā veidā kā apakšējā zem kavas.[6] Trumpja masta kārtis ir spēcīgākas par visu citu mastu kārtīm. Kārtīm masta iekšienē ir dažāds spēks — vājākā kārts ir 6, stiprākā — dūzis.

Spēles gājienu uzsāk pa kreisi no dalītāja esošais spēlētājs vai spēlētājs ar mazāko trumpi. Spēlētājs var veikt gājienu ar jebkādu kārti pēc paša izvēles, bet ja rokās ir vairākas vienāda stipruma jeb vecuma kārtis (piemēram, divi kalpi vai 3 četrinieki), tad ar tām var veikt gājienu vienlaikus. Kāvējs (spēlētājs, pie kura tiek veikts gājiens) var kārtis kaut ar konkrētā masta spēcīgāku kārti vai arī kārti no trumpjiem. Ja kāvējs nevar vai nevēlas kaut kārti(s), viņš var uzņemt visas gājiena laikā izliktās kārtis. Gājiena laikā nevar dot kaušanai vairāk kārtis par kāvējam rokās esošo kāršu skaitu un kaušanai doto kāršu skaits nevar būt lielāks par sešām.[6] Gājiena laikā kaušanai dot ("piemest") var tikai tā paša stipruma kārtis, kuras jau ir uzbrucēja vai kāvēja izliktas uz galda.[2] Pēc katra gājiena spēlētājiem pulksteņrādītāja virzienā, sākot no gājiena uzsācēja, pēc vajadzības jāpaceļ kārtis no kavas tā, lai rokās būtu 6 kārtis. Kāvējs kārtis paceļ pēdējais. Gājienos izlietotās un neuzņemtās kārtis ar muguriņām uz augšu tiek novietotas kaudzē, kuru spēlētāji vairs nedrīkst apskatīt.

Zaudē tas spēlētājs, kuram rokās paliek pēdējās kārtis vai pēdējais veic atkaušanos.[7] Pie diviem spēlētājiem var tikt uzskatīts, ka ja pēdējā gājienā abi palikuši bez kārtīm, tad iznākums ir neizšķirts.[8] Ja tiek skaitīts arī uzvarētājs (kas pēc standarta noteikumiem netiek darīts), tad uzvar tas, kurš pirmais atbrīvojas no kārtīm,[5] turnīros var tikt skaitīti punkti par vietu kārtību, kurā spēlētāji atbrīvojušies no kārtīm.[7] Par īpaši apkaunojošu Krievijā tiek uzskatīts zaudējums uzbrukumam ar sešnieku ("muļķis ar kaklasaiti" jeb Дурак с галстуком) ("muļķis ar epoletēm" jeb Дурак с погонами).

Uzskata, ka spēles stratēģija, spēlējot divatā un pie lielāka spēlētāju skaita, ievērojami atšķiras. Padomju šahists Karpovs spēli divatā novērtēja kā augsti intelektuālu, salīdzinot to ar daudzspēlētāju variantiem.[9]

Pastāv arī spēles variants ar 52 kāršu kavu, kur vājākā kārts ir 2, bet stiprākā — dūzis. Ja ar 36 kāršu komplektu spēlēt var ne vairāk kā 6 dalībnieki, tad 52 šo skaitu palielina. Ir arī variants, kurā pievieno arī divus vai trīs džokerus. Džokeris šādās reizēs parasti kalpo kā "supertrumpis", ar kuru var nokaut jebkuru citu kārti, taču ar to nevar iet, tādēļ tā palikšana rokas kā vienīgajai kārtij gājiena brīdī noved pie zaudējuma. Toties pēc tā pielietošanas atkaušanās laikā nav iespējama turpmāka piemešana.[6][10]

Pastāv versija ar tālākpadošanu — ja kāvējam ir tāda paša stipruma kārts kā pirmā izliktā, tad viņš var padot tās tālāk nākamajam spēlētājam ar tā paša stipruma kārti, pie nosacījuma, ja viņš (kāvējs) jau nav sācis atkaušanos.[6][5]

Iespējama komandu spēle: četri spēlētāji var spēlēt kā divi pāri. Šāds variants ir populārs Polijā.[11] Seši var spēlēt kā trīs komandas pa diviem vai divas komandas pa trīs.[12] Katras komandas dalībnieki sēž viens pret otru (katrā komandā ir divi spēlētāji) vai pārmaiņus (ar trim). Atsevišķos variantos pirmo kārtu sāk komanda ar zemāko trumpi, bet nākamajos — iepriekšējā apļa uzvarētāja komanda. Spēlējot komandās, spēlētāji nedrīkst papildināt savu komandas biedru uzbrukumus.

  1. «Durak (Fool) Card Game». www.pagat.com. Skatīts: 2023-10-21.
  2. 2,0 2,1 Nikolay Shevchenko. «How ‘Durak’ became the most popular card game in Russia». Russia Beyond (en-US), 2021-06-10. Skatīts: 2023-10-21.
  3. Study.com. Tradicionālās spēles Krievijā (ru)
  4. Parlett, Deivids (2008). The Penguin Book of Card Games, Penguin, Londona, lpp. 465—466. ISBN 978-0-141-03787-5
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 «Duraks - kāršu spēle online - Karsuspeles.lv». Kāršu spēles (latviešu). Skatīts: 2023-10-21.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 «Kāršu spēle duraks / cūkas (pamācība)». Spoki (latviešu). 2012-04-23. Skatīts: 2023-10-21.
  7. 7,0 7,1 «Cūku turnīra noteikumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 19. jūnijā.
  8. «Durak». jethon.de. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-09-11. Skatīts: 2023-10-21.
  9. Карпов А. Е. Сестра моя Каисса. М: Русский шахматный дом, 2014. С. 113. ISBN 978-5-94693-318-6.
  10. «Duraks - kāršu spēle online - Karsuspeles.lv». Kāršu spēles (latviešu). Skatīts: 2023-01-09.
  11. Norbert Banasiak. «Jak grać w Durnia? Zasady». Teczka.pl (pl-PL), 2011-06-13. Skatīts: 2023-10-21.
  12. «Dureń - zasady gry w karty». www.pagat.com. Skatīts: 2023-10-21.