Sitamie instrumenti
Sitamais instruments, arī perkusija (no latīņu: percussiō — 'sadursme', 'sišana'), ir mūzikas instruments, kas rada skaņu, mūziķim instrumentu sitot, kratot, berzējot vai jebkādi citādāk izraisot vibrācijas. Sitamos instrumentus uzskata par vecākajiem mūzikas instrumentiem, piebiedrojoties cilvēka balsij.[1] Sitamie instrumenti orķestrī parasti sastāv no timpāniem, mazajām bungām, lielajām bungām, šķīvjiem, trīsstūra un tamburīna. Tiesa gan, sitamie instrumentu grupa var saturēt arī cita veida instrumentus, piemēram svilpi, pātagu, sirēnu un citus. Bet no otras puses, taustiņinstrumenti, piemēram, čelesta, parasti nav sitamie instrumentu grupas sastāvdaļa, savukārt, grupai pieskaitīti tiek zvaniņi un ksilofons.
Sitamie instrumenti visbiežāk tiek iedalīti divās grupās: sitamie instrumenti ar noteiktu skaņas augstumu un sitamie instrumenti ar nenoteiktu skaņas augstumu.[2]
Vēsture
labot šo sadaļuAntropologi[nepieciešama atsauce] un vēsturnieki izsaka viedokli[nepieciešama atsauce], ka sitamie instrumenti bijuši pirmie cilvēku radītie skaņrīki. Cilvēka balss visticamāk bija pirmais mūzikas instruments, bet sitamie instrumenti šā vārda plašā nozīmē bija, piemēram, rokas, kājas, cilvēka ķermenis, zariņi, akmeņi, un dzīvnieku kauli. Tie bija plaši izplatīti pirms jebkādiem pierakstiem par mūzikas vēsturi.
Funkcijas
labot šo sadaļuSitamie instrumenti spēj atskaņot ne tikai ritmu, bet arī melodiju un harmoniju.
Sitamie instrumentus mūziķu ansamblī bieži sauc par mugurkaulu vai sirdi, parasti sadarbojoties ar basa instrumentiem. Džezā un citos populāros mūzikas ansambļos, pianistu, basistu, bundzinieku un dažreiz ģitāristu sauc par ritma sekciju jeb ritma bloku.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ The Oxford Companion to Music, 10th edition, p.775, ISBN 0-19-866212-2 (angliski)
- ↑ www.miayf.org Arhivēts 2015. gada 4. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |