Sirmā veronika

augu suga

Sirmā veronika (Veronica incana) ir ceļteku dzimtas[1] veroniku ģints augu suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas dienvidos, dienvidaustrumos un Āzijā, bet Latvijā, kur tā ir uzskatāma par ļoti retu, adventīvu augu, tā atrodas tālu ziemeļrietumos no auga dabiskā izplatības areāla. Augs aug stepēs, akmeņainās nogāzēs, uz klintīm, sausos priežu mežos un solončaku pļavās.[2]

Sirmā veronika
Veronica incana L.
Sirmā veronika
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPanātru rinda (Lamiales)
DzimtaCeļteku dzimta (Plantaginaceae)
ĢintsVeronikas (Veronica)
SugaSirmā veronika (Veronica incana)
Sirmā veronika Vikikrātuvē

Sirmā veronika ir daudzgadīgs 10—45 cm garš lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stublājs ir stāvs, stingrs vai pacils un parasti vienkāršs. Viss augs ir pelēcīgi balts un tūbaini apmatots.

Lapas ir pretējas, plātnes forma ir no olveidīgas līdz iegareni lancetiskai. Tās ir aptuveni 2—10 cm garas un 0,5—2 cm garas, slīpi augšupvērstas un nedaudz piespiestas pie stublāja. Lapas mala augšdaļā ir gluda, bet apakšdaļā sīkjomaina vai attāli strupi zobaina, gals ir smails, un pamats ķīļveidīgs. Pašas apakšējās lapas ir satuvinātas un veido it kā rozeti; šo lapu kāts līdz 2,5 cm garš.

Ziedu ķekars ir 3—10 cm garš. Seglapas ir īlenveidīgas, divreiz garākas nekā ziedkāts, un balti tūbainas. Kauss ir dziļi šķelts vai dalīts četrās nevienādās daļās. Vainags ir zils, divas vai trīs reizes pārsniedz kausa garumu. Auglis ir ieapaļa pogaļa, gals noapaļots, joma sekla. Ziedēšanas sezona ir no maija līdz jūlijam.

Ārējās saites

labot šo sadaļu