Siphunculina
Siphunculina ir stiebrmušu ģints, kurā ietilpst ap 35 sugām, kas ir izplatītas visā pasaulē. Latvijā ir sastopamas 3 sugas.[1] Tipiska suga ir Siphunculina brevinervis Rondani, 1856 (= Siphonella aenea Macquart, 1835).[2]
| Siphunculina Siphunculina Rondani, 1856 | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Divspārņi (Diptera) |
| Virsdzimta | Carnoidea |
| Dzimta | Stiebrmušu dzimta (Chloropidae) |
| Apakšdzimta | Oscinellinae |
| Ģints | Siphunculina |
| Sinonīmi | |
| |
Izplatība
labot šo sadaļuSiphunculina ir sastopamas visā pasaulē. Ir zināmas aptuveni 35 sugas, no kurām 17 izplatītas Orientālā reģionā, 10 Palearktikā, 11 Afrotropu reģionā, 3 Austrālijā un 1 Nearktikas un Neotropu reģionā.[2] Latvijā ir sastopamas 3 sugas:[1]
- suga: Siphunculina oscinina (Fallén, 1820)
- suga: Siphunculina aenea (Macquart, 1835)
- suga: Siphunculina quingulangula Loew, 1873
Pieaugušo īpatņu apraksts
labot šo sadaļuMazas stiebrmušas, kuru ķermeņa garums sasniedz 1—2 mm.[3]
Šīs stiebrmušas raksturojas ar šādām raksturīpašībām:[2]
- galva ar vibrisu (garo matu) trīsstūri, kas daudz vai maz izteikti aiziet aiz acīm;
- seja ar dziļu ūsu rievu un ar izteiktu vidējo ķīli (lat. carina medialis), kas sasniedz epistomu;
- galvas sariņi un sīksariņi (lat. setulae) ir īsi;
- spārnu dzīsla R1 un R2+3 ir ļoti īsas, otra kostāla sektora garums daudz īsāks par trešo sektoru;
- femorālo un tibiālo orgānu nav.
Ekoloģija
labot šo sadaļuPieaugušos īpatņus var atrast uz ziediem, parasti vasaras otrajā pusē.[3] Dažas citas sugas pievelk pūstoša gaļa, brūces, noberzumi, gļotāda, acis, lūpas, mitra āda, pirkstu starpas, sviedri, kā arī citi ķermeņa izdalījumi un iespējams ir dažu patogēnu mikroorganismu izplatītāji cilvēkiem un dzīvniekiem. Kāpuri ir saprofili un skatofāgi un sastopami putnu ligzdās, uz ekskrementiem vai uz dzīvnieku līķiem.[2]
Sistemātika
labot šo sadaļuSugas
labot šo sadaļuŠis nav pilnīgs Siphunculina ģints sugu saraksts. Ģintī ietilpst:
- Siphunculina aenea Macquart, 1835
- Siphunculina aureopilosa Séguy, 1938
- Siphunculina aureosetosa Nartshuk, 1992
- Siphunculina breviseta Malloch, 1924
- Siphunculina bulbifera Liu, Nartshuk & Yang, 2017[2]
- Siphunculina corbetti Duda, 1936
- Siphunculina fasciata Cherian, 1971
- Siphunculina freyi Sabrosky, 1957
- Siphunculina funicola Meijere, 1905
- Siphunculina intonsa Lamb, 1918
- Siphunculina lobeliaphila Sabrosky, 1951
- Siphunculina loici Nartshuk, 2001
- Siphunculina lurida Enderlein, 1911
- Siphunculina manipurensis Cherian, 1977
- Siphunculina matilei Nartshuk, 2001
- Siphunculina mediana Becker, 1912
- Siphunculina minima Meijere, 1908
- Siphunculina montana Spencer, 1977
- Siphunculina nidicola Nartshuk, 1971
- Siphunculina nitidissima Kanmiya, 1982
- Siphunculina ornatifrons Loew, 1858
- Siphunculina peraspera Séguy, 1957
- Siphunculina punctifrons Sabrosky, 1954
- Siphunculina quinquangula Loew, 1873
- Siphunculina scalpriformis Liu, Nartshuk & Yang, 2017[2]
- Siphunculina shangyongensis Liu, Nartshuk & Yang, 2017[2]
- Siphunculina sharmai Cherian, 1977
- Siphunculina stackelbergi Duda, 1933
- Siphunculina stigmatica Kanmiya, 1994
- Siphunculina striolatus Wiedemann, 1830
- Siphunculina ulceria Cherian, 1971
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Aina Karpa (2008). Catalogue of Latvian Flies (Diptera: Brachycera). Latvijas entomologs, 46: 4-43.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Xiao-Yan Liu, Emilia P. Nartshuk & Ding Yang (2017). Three new species and one new record of the genus Siphunculina from China (Diptera, Chloropidae). ZooKeys 687: 73–88
- ↑ 3,0 3,1 Определитель насекомых европейской части СССР. В пяти томах. Т. V Двукрылые, блохи. Вторая часть. Под общей редакцией члена-корреспондента АН СССР Г. Я. Бей-Биенко. Академия наук СССР, Зоологический институт. Ленинград, 1970
Ārējās saites
labot šo sadaļu | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |