Siliņupes apmetne

Siliņupes apmetne ir viena no vidējā neolīta perioda (3.—2. gadu tūkstotis p.m.ē.) ķemmes-bedrīšu keramikas kultūras apmetnēm, Apmetnes vietā atkārti veikti arheoloģiskie izrakumi, pēdējie Ilgas Zagorskas vadībā (1988-1989). Šo apvidu cilvēki sākuši apdzīvot pēc Litorīnas jūras atkāpšanās, šeit nodarbojoties ar medniecību un zvejniecību. Te atrastas akmens, krama, kaula, dzintara un koka senlietas, zvejas un medību rīki, apmetnē lietoti arī māla trauki. 2000. gadā apmetnes malā atklāts piemiņas akmens. [1] Neliela daļa no atradumiem apskatāma Lapmežciema muzejā, pārējie atrodas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Piemiņas akmens Siliņupes apmetnes vietā.

Atrašanās vietaLabot

Siliņupes apmetne atrodas Pīlādžu ielā Siliņupes krastā Lapmežciemā agrākās jūras lagūnas (ieplakas malā, ko tagad aizņem Kaņieris un purvi ap to) krastā.

AtsaucesLabot

LiteratūraLabot

  • Ilga Zagorska. Arheoloģiskie izrakumi Lapmežciemā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli (ZASM) 1988./1989. Rīga, 1990. - 181.-188. lpp.
  • Ilga Zagorska. Par Lapmežciema vissenāko vēsturi. Tukuma Ziņotājs Nr. 13.; 1990. gada 30. janvārī

Koordinātas: 56°59′37″N 23°31′10″E / 56.99361°N 23.51944°E / 56.99361; 23.51944