Siņhajas revolūcija (ķīniešu: 辛亥革命) bija revolūcija Ķīnā, kas gāza monarhiju — Cjinu impēriju.

Siņhajas revolūcija Šanhajā

Revolūciju veidoja daudzas sacelšanās. Pagrieziena punkts bija Učanas sacelšanās 1911. gada 10. oktobrī. Revolūcija beidzās ar sešus gadus vecā imperatora Puji atkāpšanos no troņa 1912. gada 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu.

Pēc revolūcijas saasinājās spriedze starp Gomiņdanu un Ķīnas Komunistisko partiju un 1920. gadu beigās notika šķelšanās. Vairākas sadursmes starp abām partijām 20. gadsimta 40. gadu beigās pārauga plaša mēroga pilsoņu karā, kas beidzās ar Ķīnas Tautas Republikas izveidošanu 1949. gadā un Gomiņdana atkāpšanos uz Taivānu.

Revolūcija ne tikai gāza monarhiju, bet arī noveda pie ievērojamām politiskām un sociālām pārmaiņām, kas veicināja modernās Ķīnas veidošanos. Tā pavēra ceļu dažādām reformām, tai skaitā militārajā, izglītības un tiesiskajā sistēmā, kā arī stimulēja nacionālisma un republikanisma ideju izplatību, kas veicināja Ķīnas sabiedrības modernizāciju un konsolidāciju.

Teritoriālās izmaiņas

labot šo sadaļu

1911. gadā, drīz pēc revolūcijas sākuma, Ārējā Mongolija (mūsdienu Mongolija) pasludināja neatkarību no Cjinu impērijas, lai gan Ķīnas Republika to sākotnēji neatzina. Mongolija kļuva par de facto neatkarīgu valsti, un tikai 1945. gadā Ķīna formāli atzina tās neatkarību.

Tibetā pēc revolūcijas arī samazinājās Ķīnas kontrole, un Tibeta izbaudīja de facto neatkarību līdz 1950. gadam, kad Ķīnas Tautas Republika veica militāru intervenci.

Taivāna, kas jau 1895. gadā tika atdota Japānai pēc pirmā Ķīnas un Japānas kara, palika Japānas kontrolē līdz Otrā pasaules kara beigām. Tādējādi Taivānas statuss nemainījās tieši Siņhajas revolūcijas rezultātā, bet tas palika par nozīmīgu teritoriālu jautājumu vēlākajā Ķīnas vēsturē.

Revolūcijas rezultātā sākās jauns pilsoņu karu un nemieru periods Ķīnas iekšienē, kas noveda pie daudzu provinču un reģionu de facto autonomijas, kad militārie līderi pārņēma kontroli pār dažādām teritorijām.

Ārējās saites

labot šo sadaļu