Uzskatu par Sfērisku Zemi pirmie pauda sengrieķu filozofi aptuveni 6. gadsimtā p.m.ē.,[1] taču tas bija tikai filozofisks prātojums, līdz to pieņēma Hellēnisma astronomija 3. gadsimtā p.m.ē. Hellēnisma uzskatu vēlā antīkā laikmeta un viduslaiku laikā pakāpeniski pieņēma arī pārējā Vecā pasaule.[2][3][4][5] Praksē zemes apaļumu pierādīja Fernāna Magelāna un Huana Sevastjana Elkano ceļojums apkārt zemeslodei (1519-1522).[6][7]

Divi vīri dodas ceļojumā apkārt apaļai Zemei, katrs savā virzienā, satiekoties lodes pretējā pusē. 14. gadsimta manuskripts.

Sfēriskās Zemes uzskats nonāca pretrunā ar iepriekš vadošo Plakanās Zemes konceptu. Senās Divupes mitoloģijā Zeme tika attēlota kā plakans disks, kas peld okeānā un ko aptver sfēriskas debesis,[8] un vadoties pēc šī uzskata arī tika veidotas senākās Zemes kartes.

18. gadsimtā tika atklāts, ka precīza Zemes forma ir tuvāka elipsei (Mopertuī).

  1. D.R. Dicks. Early Greek Astronomy to Aristotle. Ithaca, N.Y. : Cornell University Press, 1970. 72–198. lpp. ISBN 978-0-8014-0561-7.
  2. Continuation into Roman and medieval thought: Reinhard Krüger: "Materialien und Dokumente zur mittelalterlichen Erdkugeltheorie von der Spätantike bis zur Kolumbusfahrt (1492)"
  3. Direct adoption of the Greek concept by Islam: Ragep, F. Jamil: "Astronomy", in: Krämer, Gudrun (ed.) et al.: Encyclopaedia of Islam, THREE, Brill 2010, without page numbers
  4. Direct adoption by India: D. Pingree: "History of Mathematical Astronomy in India", Dictionary of Scientific Biography, Vol. 15 (1978), pp. 533−633 (554f.); Glick, Thomas F., Livesey, Steven John, Wallis, Faith (eds.): "Medieval Science, Technology, and Medicine: An Encyclopedia", Routledge, New York 2005, ISBN 0-415-96930-1, p. 463
  5. Adoption by China via European science: Jean-Claude Martzloff, “Space and Time in Chinese Texts of Astronomy and of Mathematical Astronomy in the Seventeenth and Eighteenth Centuries”, Chinese Science 11 (1993-94): 66–92 (69) and Christopher Cullen, "A Chinese Eratosthenes of the Flat Earth: A Study of a Fragment of Cosmology in Huai Nan tzu 淮 南 子", Bulletin of the School of Oriental and African Studies, Vol. 39, No. 1 (1976), pp. 106–127 (107)
  6. Ilustrētā pasaules vēsture, novembris 2011. Magelāns palika pusceļā.
  7. Pigafetta, Antonio (1906). Magellan's Voyage around the World. Arthur A. Clark. [1]
  8. Veidne:Cite document