Seti (etnoss)
Seti (pašnosaukums — setoq) ir somugru tauta, kas apdzīvo Dienvidigauniju un Krieviju pie Igaunijas—Krievijas robežas, kā arī Krasnojarskas novadu, kur tika deportēti. Igaunijā dzīvo aptuveni 10 000—13 000 setu.[1] Setu apgabali Igaunijā ir Pelvas apriņķis un Veru apriņķis, bet Krievijā — Pečori un Pleskava.[2]
Kultūra
labot šo sadaļuSetu tradīcijas ir cieši saistītas ar viņu reliģisko piederību pareizticīgo baznīcai. Seti atzīmē dažādus pareizticīgo svētkus, kuros vienmēr dodas uz baznīcu, taču ikdienā ir saglabājušās arī daudzas pagāniskās tradīcijas, piemēram, maltīte kapsētā.[2] Setu dzīves divi svarīgākie notikumi ir kāzas un bēres. Abi notikumi ir saistīti ar līdzīgiem rituāliem. Pirms kāzām jaunas meitenes šķiras no sava sabiedriskā stāvokļa, ģimenes un mājām, kamēr bērēs atzīmē cilvēka fizisko šķiršanos no līdzšinējās dzīves. Abi šie cilvēka dzīves notikumi tiek atzīmēti ar apraudāšanas rituālu.[3]
Setu tautastērpi ir atšķirīgi no igauņu tautastērpiem. Populārākās krāsas tautastērpos ir melna, balta un sarkana. Sievietēm ap kaklu ir sudraba monētu virtenes un uz krūtīm liela sudraba sakta, kas ir katras precētas setu sievas lepnums. Jau no mazotnes meitenes krāj savas sudraba kaklarotas, jo rotaslietu daudzums parādīja sievietes statusu sabiedrībā un finansiālo stāvokli. Izslavēti ir setu meistarīgie rokdarbi. Vīri ir bijuši prasmīgi koka amatnieki, kamēr sievas bija labi zināmas savu prasmīgo adījumu dēļ.[4]
Setu tautasdziesmas jeb lēlo ir neatņemama setu kultūras sastāvdaļa. Tās parasti dzied lielāka cilvēku grupa vai koris. Viens no dziedātājiem sāk dziedāt un vēlāk pievienojas pārējie, kas vēlreiz atkārto dziedāto. 2009. gadā lēlo dziedāšanas tradīcija tika iekļauta UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.[5] Igaunis Jakobs Hurts bija pirmais, kurš apkopoja setu tautasdziesmas.[6]
Visievērojamākais setu kultūras notikumus ir Lēlo diena, kas kopš 1977. gada norisinās reizi trijos gados. Lēlo dienās pulcējas visi lēlo kori, lai kopīgi koncertētu un veicinātu setu kultūras attīstību.[7]
Kopš 1993. gada Setumā katru gadu tiek ievēlēts karalis. Reizi gadā seti satiekas kādā citā Setumā pilsētā, kuru pasludina par Setu karaļvalsti un tur izraugās nākamo karali. Vēlēšanās nenotiek balsošana ierastajā izpratnē. Visi dalībnieki tiek nostādīti vienā rindā un katrs savu atbalstu izsaka nostājoties aiz sava favorīta. Tas, kuram vairāk atbalstītāju arī ir nākamais Setumā karalis.[8]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 9. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 «Setomaa.ee - setode internetivärav». www.setomaa.ee.
- ↑ MTÜ Setomaa Turism. Setomaast ja setodest http://www.visitsetomaa.ee/setomaast-setodest
- ↑ MTÜ Setomaa Turism. Rõivad ja käsitöö http://www.visitsetomaa.ee/setomaast-setodest
- ↑ Fenno-ugria. Setod http://www.fennougria.ee/?id=10588
- ↑ http://www.ziemelzeme.lv/ip%20IGAUNI/SETOMAA/Setu%20passapzinjas%20paceelums.htm[novecojusi saite]
- ↑ Värska vald. XIII Seto Leelopäev Värska laululaval http://www.verska.ee/et/kalender?p_p_id=8&p_p_lifecycle=0&p_p_state=maximized&p_p_mode=view&_8_struts_action=%2Fcalendar%2Fview_event&_8_eventId=4243601[novecojusi saite]
- ↑ «Igaunijā ievēlēs setu XIX karali». Apollo.lv. 2012. gada 2. aug.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seti.
