Seteboss (pavadonis)
Seteboss,[2] arī Urāns XIX,[3] ir Urāna pavadonis. Tas ir 27. pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.
 Ar Kanādas-Francijas-Havaju teleskopu uzņemts attēls, Seteboss atzīmēts ar aplīti | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | B.Gledmens, Dž.Kavelārs, M.Holmans, H.Šols, Ž.M.Petits |
| Atklāšanas datums | 1999. gada 18. jūlijā |
| Orbitālie parametri | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 17 418 000 km[1] |
| Ekscentricitāte | 0,591[1] |
| Apriņķojuma periods | 2234,8 d[1] |
| Slīpums | 158,2° (pret Urāna ekvatora plakni)[1] |
| Riņķo ap | Urāns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 47 km |
| Redzamais spožums | 23,3[1] |
Atklāšana un nosaukums
labot šo sadaļuPavadoni atklāja 1999. gada 18. jūlijā B. Gledmens, Dž. Kavelārs, M. Holmans, H. Šols un Ž. M. Petits ar 3,5 m Kanādas-Francijas-Havaju teleskopu Maunakea observatorijā. Vienlaicīgi tika atklāts arī Stefans.[4]
Starptautiskā Astronomijas savienība 1999. gada 27. jūlijā pavadonim piešķīra pagaidu apzīmējumu S/1999 U 1.[4]
2000. gada 21. augustā Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra nosaukumu Seteboss.[5] Seteboss ir tēls Viljama Šekspīra traģikomēdijā „Vētra” (dievs, kuru pielūdza Kalibans un Sikoroksa).[3] Seteboss ir neliels pavadonis, tā diametrs ir apmēram 47 km. Setebosa orbīta atrodas starp Prosperu un Ferdinandu. Seteboss ir neregulārs pavadonis, rotē pretēji Urāna rotācijas virzienam un tā orbīta atrodas 158,2° leņķī pret Urāna ekvatora plakni. Orbītas parametri liecina, ka Seteboss nav veidojies pie Urāna, bet pagātnē planēta to ir notvērusi savā gravitācijas laukā. Setebosa orbītas parametri ir tuvu līdzīgi kā Sikoroksai un Prosperam, kas iespējams, liecina par to kopīgo izcelsmi.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Seteboss.
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |