Serbijas Sociālistiskā Republika
Serbijas Sociālistiskā Republika (SSR) bija viena no sešām federālajām republikām, kas veidoja bijušo Dienvidslāvijas Sociālistisko Federatīvo Republiku. Tā pastāvēja no 1945. gada līdz 1992. gadam.
SRS tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, kad Dienvidslāvijā pie varas nāca komunistiskais režīms, kuru vadīja Josips Brozs Tito. Serbijas teritorijā iekļāva mūsdienu Serbijas Republiku, kā arī autonomos apgabalus — Vojvodinu un Kosovu.
Kā viena no Dienvidslāvijas sociālistiskajām republikām, SSR tika ieviesta vienpartijas sistēma ar Komunistu partiju kā vienīgo likumīgo politisko spēku. Serbijas Republikas parlamentam un valdībai bija ierobežotas pilnvaras, jo galvenie lēmumi tika pieņemti federālā līmenī Belgradā.
Līdzīgi kā citās sociālistiskajās republikās, SSR tika īstenota plānveida ekonomika, ar valstij piederošiem uzņēmumiem un centralizētu vadību. Lai gan sākotnēji Serbija, tāpat kā visa Dienvidslāvija, piedzīvoja ievērojamu ekonomisko izaugsmi, vēlākajos gados ekonomika piedzīvoja stagnāciju, kas izraisīja sociālus nemierus.
1991. gadā SSR tika pārdēvēta par Serbijas Republiku, un tā kļuva par vienu no Serbijas un Melnkalnes valsts sastāvdaļām, līdz Melnkalne 2006. gadā pasludināja neatkarību, izbeidzot federatīvās saites starp abām republikām.
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Serbijas Sociālistiskā Republika.