Sentinel-1A ir Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT organizācijas Zemes tālizpētes pavadonis, daļa no Copernicus programmas. Ar to tiek novērots jūras ledus, naftas plankumi, jūras vēji un viļņi, zemes izmantošanas izmaiņas, zemes deformācijas, plūdu un zemestrīču postījumi. Pavadonis orbītā tika palaists 2014. gada aprīlī.

Sentinel-1A
Sentinel-1A
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
OperatorsEiropas Kosmosa aģentūra
EUMETSAT
IzgatavotājiThales Alenia Space, Karogs: Francija Francija
Bāzes platformaPrima
Starts03.04.2014. 21:02 UTC
Starta vietaKuru Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteSojuz-ST/Fregat-MT, Karogs: Krievija Krievija
Lidojuma ilgums7 gadi (plānots)
NSSDC ID2014-016A
SCN39634
Enerģijasaules baterijas 5,9 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSaules-sinhronā orbīta
Slīpums98,18°
Periods98,6 min
Apogejs693 km
Programma Sentinel-1
IepriekšējaisNākamais
Sentinel-1B

Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Thales Alenia Space uz platformas Prima bāzes. Tam ir uzstādīts C joslas sintezētās apertūras radars, kas darbojas 5,405 GHz frekvencē.

Lidojuma gaita labot šo sadaļu

Sentinel-1A tika palaists 2014. gada 3. aprīlī 21:02 UTC ar Krievijas nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat-MT no Gviānas kosmiskā centra Franču Gviānā.

2014. gada 6. oktobrī tika sākta Sentinel-1A ekspluatācija.

Sentinel-1A 2014. gadā tika izmantots retranslācijas sistēmas European Data Relay System izmēģināšanai, datus pa optisko kanālu sūtot uz pavadoni Alphasat.

2016. gada 31. augustā tika paziņots, ka 23. augustā Sentinel-1A saules bateriju panelī ietriekusies milimetra lieluma daļiņa. 17:07 UTC tika reģistrēts neliels elektroenerģijas kritums, kā arī kosmiskā aparāta neliela orientācijas izmaiņa. Pateicoties fotokamerai pavadonī, tika novērots bojājums saules baterijā aptuveni 40 centimetru diametrā. Ietriekusies daļiņa varētu būt mikrometeorīds vai kosmiskais atkritums. Šis incidents neietekmēja Sentinel-1A darbību.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu