Senžons Pērss
Senžons Pērss (franču: Saint-John Perse, īstajā vārdā Aleksiss Ležē (franču: Alexis Leger); dzimis 1887. gada 31. maijā, miris 1975. gada 20. septembrī) bija franču dzejnieks un diplomāts. 1960. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts.
| |||||||||||||||
|
Dzimis Gvadelupā, advokāta ģimenē. 1899. gadā ģimene atgriezās Francijā un apmetās Po. Studējis Bordo Universitātē. 1904. gadā iedraudzējās ar dzejnieku Frānsisu Žammu, vēlāk iepazinās ar Polu Klodelu, Odilonu Redonu, Valerī Larbo, Andrē Židu. 1911. gadā izdeva pirmo dzejoļu krājumu.
Diplomātiskajā dienestā no 1911. gada. No 1916. līdz 1921. gadam - franču vēstniecības Pekinā darbinieks. No 1921. gada - Aristīda Briāna palīgs. Parīzē darbojās Pola Valerī un Andrē Žida aprindās, bija pazīstams ar Igoru Stravinski, Nadju Bulanžē un Les Six. 1924. gadā pirmoreiz izmantoja pseidonīmu "Senžons Pērss".
No 1933. līdz 1940. gadam bija Francijas ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs. 1938. gadā piedalījās Minhenes konferencē, tomēr iestājās pret Vācijas prasībām. Pēc Francijas sakāves tika atcelts no amata un devās uz ASV, kur strādāja Kongresa bibliotēkā. Arī pēc kara lielu daļu laika pavadīja ASV.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- Éloges (1911)
- Anabase (1924)
- Exil (1942)
- Pluies (1943)
- Poème à l'étrangère (1943)
- Neiges (1944)
- Vents (1946)
- Amers (1957)
- Chronique (1960)
- Poésie (1961)
- Oiseaux (1963)
- Pour Dante (1965)
- Chanté par celle qui fut là (1969)
- Chant pour un équinoxe (1971)
- Nocturne (1973)
- Sécheresse (1974)
- Œuvres complètes (1972)
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senžons Pērss.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Senžona Pērsa fonds (franciski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Salvatore Kvazimodo |
Nobela prēmija literatūrā 1960 |
Pēctecis: Ivo Andričs |